Jēdziens definīcijā ABC
Miscellanea / / July 04, 2021
Autors: Florencia Ucha, okt. 2011
Pēc rīkojuma Kristīgā reliģija, bīskaps tas ir priesteris, kurš ir saņēmis priesteru ordeņu sakramentu visaugstākajā pakāpē - episkopāts.
Hierarhijas reliģija, kas vada diecēzes jurisdikciju un kuru ievēl pāvests
Tas ir par reliģiju, kurš ieņem augstāku pozīciju komandēšanas un vadības jautājumos un, piemēram, valdība diecēzes.
Bīskapija ir teritorijā reliģisks, kas ir piekritīgs jurisdikcijai un administrācija par bīskapu.
Saskaņā ar Pa labi Kanoniski, bīskaps ir Baznīcas loceklis, kas izceļas ar kalpojošās priesterības pilnību; viņu uzskata arī par tiešu apustuļu pēcteci.
Funkcijas un nodarbošanās
Kopā ar pāvestu un citiem bīskapiem viņš dalās atbildība visā Baznīcā. Bīskaps nodarbojas ar Baznīcas likumu ievērošanas kontroli un uzraudzību tai atbilstošajā teritorijā, labāk pazīstamā kā diecēze.
Galu galā bīskaps izdod taisnīgumu un piešķir sakramentus.
Bīskapijas parasti ir strukturētas ap pilsētu, kurā galvenā baznīca vai Katedrāle kuras turētājs būs attiecīgais bīskaps un kurā viņa sēdeklis, kā sauc vietu, no kuras viņš vada liturģiskos svētkus.
Bīskapu klases
Tikmēr pastāv dažādi bīskapi: parasts bīskaps vai diecēzes bīskaps (izraudzījusies Tētis vadīt konkrētu bīskapiju), palīgbīskaps (Tas ir tas, kurš ir iecelts parastam bīskapam, lai palīdzētu vai izspiedtu viņu diecēzes valdībā), koadjutors bīskaps (Viņš ir tas, kurš ir iecelts arī par diecēzes palīgu, kaut arī viņam ir pēctecības tiesības, kad tā atbrīvojas), ievēlētais bīskaps (Viņš bija tas, kurš iecēla karali bez viņa apstiprinājuma Romašodien ir tas, kurš nepārņēma savu bīskapiju, bet viņa iecelšana bija oficiāla), ieteica bīskaps (kuru nosaucis Tētis bet vēl nav ordinēts vai pārņemts savā diecēzē), apgabala bīskaps (Viņš bija tas, kurš bez bīskapa krēsla veica kalpošanu dažādās vietās atbilstoši Baznīcas vajadzībām) un sufragānu bīskaps (Tas ir diecēzes, kas kopā ar citiem veido baznīcas provinci, kuru pārvalda arhibīskaps).
Mūsdienās bīskapi ir ieceļ tieši pāvestsTikmēr tiek ievērots sekojošais metodoloģija: Apustuliskais nuncijs no katras valsts katrā provincē vāc informāciju par kandidātiem ieņemt episkopātu un nosūta to Svētajam Krēslam. Kad katrs konkrētais gadījums ir izpētīts, vēlēšanas turpinās. Pēc tam, kad viņš ir izvēlēts, nuncijs apspriežas ar izvēlēto par viņa attieksmi, un, ja viņš to apstiprina, tiek izsniegts bullis, kas viņa iecelšanu publisko.
Tāpēc pašreizējais pāvests Francisks, kurš ir galva un autoritāte Apustuliskās un Romas katoļu baznīcas maksimums ir tas, kurš ir atbildīgs par bīskapu iecelšanu pēc aprakstītās metodikas.
Tikmēr nuncijs ir arī reliģiozs, taču viņš konkrētā valstī veic diplomātiskās funkcijas un, protams, izpilda pāvesta viņam dotos rīkojumus.
Prasības un funkcijas
Starp īpašībām, kas nepieciešamas, lai priesteris tiktu izvēlēts par kandidātu, ir: labi tradīcijas, dievbijīga ticība, cilvēku tikumi, laba reputācija, jābūt vismaz 35 gadus vecam, iesvētītam priesterim ar vismaz vismaz piecus gadus vecs un ir ieguvis doktora grādu vai grādu teoloģijā, Svētajos Rakstos vai tiesību zinātnēs Kanoniski.
Bīskapi veido Bīskapa koledžu, kuras augstākā vara ir pāvests. Tās varu īsteno Ekumeniskajā padomē.
Visiem bīskapiem ir pienākums un tiesības apmeklēt šo padomi, kā arī izteikt solījumus brīdī, kad šī situācija notiek.
Tikmēr bīskapi no dažādām pasaules daļām parasti tiekas ar pāvestu, lai veicinātu viņu savienību un apņemšanos asamblejā, kas pazīstama kā Bīskapu sinode.
Vatikāna II koncila laikā tika pieliktas īpašas pūles, lai atdzīvinātu šo sanāksmi, kas ir konsultatīva un kuras nolūks ir konsultēt pāvestu noteiktos jautājumos; atšķirībā no padomēm, kuru mērķis ir noteikt ticības dogmas un pieņemt likumus par dažādiem jautājumiem.
Kanonu tiesību kodeksā visi šīs koledžas īpašumi tiek atcelti.
Un tā atribūti ir: krūšu krusts, gredzens, violets apģērbs, leņķis, pastorālais personāls, devīze un baznīcas heraldika.
Faktiski bīskapiem ir ļoti raksturīgs apģērbs, kas atvieglo viņu atpazīšanu.
Melnā sutana ar purpursarkanām pogām, vērtne arī purpursarkanā krāsā un galvaskausa vāciņš arī šajā krāsā.
Vāciņš, kas parasti izgatavots no zīda, kuru valkā bīskapi, pāvests un citi reliģiskie cilvēki, lai apsegtu galvas, tiek saukts par galvaskausu.
Tas tiek noņemts tikai Dieva priekšā vai kādā konkrētā brīdī Svētās Mises laikā.
Bīskapu gadījumā viņi parasti to noņem, piedaloties augstākām iestādēm, piemēram, pāvestam un kardināliem.