Diakritiskā akcenta piemērs

The diakritiskais akcentsvai diakritiskā tilde ir grafiskā akcenta veids, kas kalpo, lai atšķirtu divus vārdus, kuri ir rakstīti vienādi, bet kuriem ir dažādas gramatiskās funkcijas; tas ir, vārdam atkarībā no tā, vai tam ir vai nav grafisks akcents, būs atšķirīga nozīme. Turklāt vārdiem ir atšķirīga izruna: parasti uzsvērtajiem vārdiem (tiem, kuriem ir prozodisks akcents, tas ir, tiem, izrunāti ar zināmu intensitāti) ir diakritiskais akcents, un neuzsvērtajiem vārdiem (tiem, kuriem nav prozodiskā akcenta) nav, kaut arī ir izņēmumiem.

Galvenie diakritiskie akcenti, kas pastāv spāņu valodā, ir uzskaitīti zemāk. Vairumā gadījumu tie ir vienzilbes vārdi. Saskaņā ar pareizrakstības noteikumiem vienzilbēm nekad nedrīkst būt grafisks akcents; vienīgās vienzilbes, kas tiek akcentētas, ir tās, kurām ir diakritiskā zīme.

1. no / dot

No Tam nav akcenta, ja tas ir priekšvārds vai ja tas ir lietvārds, ko izmanto burta nosaukšanai d. Piemēri:

• Viņš nāk no
• Viņa nopirka pulksteni no
• Vārds uzmanības novēršana sākas ar burtu no.
• Vēstule no  Tas ir alfabēta ceturtais burts.

No ir akcents, ja tas nāk no darbības vārda dot. Atbilst konjugācijai vietniekvārdu pašreizējā subjektīvā es, jūs, viņš, viņu; un konjugācijai imperatīvā noskaņojumā attiecībā uz vietniekvārdu jūs. Piemēri:

• Es gribu, lai viņa to dara no atklāšanas runa. (Darbības vārda subjunktīvs dot)
• Novēliet viņam no matemātikas klase. (Darbības vārda subjunktīvs dot)
• ¡No sveicieni jūsu ģimenei no manis! (Darbības vārda imperatīvs dot)
• ¡No Labs iespaids! (Darbības vārda imperatīvs dot)

2. viņš / viņš

The tam nav akcenta, ja tas ir īpašs raksts, kas pavada lietvārdu. Piemēri:

• The piezīmju grāmatiņa ir maza kastīte.
• ES gribu spēlēties pēdējā videospēle, kas nonāca pārdošanā.
• The zobu birste ir veca.
• Ieslēgts mežā tu elpo svaigu gaisu.

Viņš tam ir akcents, ja tas ir personīgais vietniekvārds. Viņš ir trešā persona vienskaitlī. Piemēri:

• Es vienmēr esmu uzticējies viņš.
• Viņš devos ar autobusu uz darbu.
• Atslēgas pieder viņš.
• Gāju līdzi viņš Uz koncertu.

3. tu / tu

Jūs Tam nav akcenta, ja tas ir īpašniecisks īpašības vārds, tas ir, īpašības vārds, kas kalpo, lai norādītu piederību lietvārdam. Piemēri:

• ES varu aizņemties jūs zīmulis?
• Jūs māja ir ļoti moderna.
• Vai tu vari man pateikt jūs virziens?
• Tas ir jūs lēmumu.

Jūsu tam ir akcents, ja tas ir personīgais vietniekvārds. Jūsu ir vienskaitļa otrā persona. Piemēri:

• Jūsu jūs gatavojaties iet ļoti tālu.
• ¿Jūsu vai jūs apmeklējāt pasākumu?
• Paēdīsim, ja jūsu
• Jūsu Tu esi labs cilvēks.

4. vairāk

Vairāk tam nav akcenta, ja tas ir pretrunīgs savienojums. Šāda veida savienojums kalpo divu pretēju vai pretēju elementu apvienošanai vai saistīšanai. Savienojums vairāk ir līdzvērtīgs saiknei bet. Piemēri:

• Es devos meklēt, vairāk es neko neatradu.

Tas ir līdzvērtīgs: es devos atrast, bet es neko neatradu.

• Viņš zināja faktus vairāk neteica patiesību.

Tas ir līdzvērtīgs: Viņš zināja faktus, bet neko neteica.

• Viņš nobijās, vairāk Es nekliedzu.

Tas ir līdzvērtīgs: Viņš izbijās, bet Es nekliedzu.

• Esmu strādājusi daudzas stundas, vairāk ES vēl neesmu pabeidzis.

Tas ir līdzvērtīgs: es esmu strādājis garas stundas, bet ES vēl neesmu pabeidzis.

Vairāk Tam ir grafisks akcents, ja tas darbojas kā daudzuma īpašības vārds, īpašības vārds, savienojums ar summas vērtību vai vietniekvārdu; kā arī tad, kad to lieto kā lietvārdu, lai nosauktu pievienošanas matemātisko zīmi (+). Piemēri:

• Šis restorāns ir vairāk tuvu manai mājai. (Daudzuma apstākļa vārds; modificēt darbības vārdu šo).
• Es likšu vairāk sāls pārtikai. (Īpašības vārds; novērtē lietvārdu Sāls).
• Divi vairāk divi ir vienādi ar četriem. (Saistība ar summas vērtību).
• The vairāk ir nepareizi uzrakstīts šajā summā. (Lietvārds, kas nosauc matemātisko zīmi +).

5. Jā jā

Jā tam nav grafiska akcenta, ja tas darbojas kā savienojums vai ja to lieto kā lietvārdu, lai nosauktu mūzikas skalas septīto noti. Piemēri:

• pasaki man Jā jūs esat gatavs pieņemt manus nosacījumus.
• Papūlēties, Jā jūs vēlaties sasniegt savus mērķus.
• Es atskaņošu dziesmu tālāk Jā
• Mūzikas nots Jā ir pazīstams kā B anglosakšu apzīmējumā.

Jā tam ir grafisks akcents, ja tas darbojas kā apstiprinošs apstākļa vārds vai atstarojošs personīgais vietniekvārds; tāpat, ja to lieto kā lietvārdu, tas nozīmē “apstiprinājums” vai “piekrišana”. Piemēri:

• Izgatavotas lietas Jā. (Atstarojošais vietniekvārds)
• Jūs varat sevi aizstāvēt Jā (Atstarojošais vietniekvārds)
• Pastāsti man, ja Jā vai tu piekrīti. (Apstiprinājuma vārds)
• - Vai jūs nākat ar mums?

—Jā. (Apstiprinājuma vārds).

• Līgava viņam iedeva Jā līgavainim. (Lietvārds)

6. Es zinu / zinu

Es zinu Tam nav akcenta, ja to lieto kā vietniekvārdu ar dažādām funkcijām. Starp tās funkcijām ir šādas: norāda refleksivitāti vietniekvārdos viņš, viņa, tā, viņi, viņi (Viņai Es zinu ievainot); norāda darbības vārdu pasivitāti (Es zinuviņi pērkgrāmatas); norāda bezpersoniskumu priekšmetā, tas ir, subjekts neparādās skaidri un tas ir vispārināts priekšmets (Es zinu Šeit ir labi). Piemēri:

• Viņai Es zinu deva spēcīgu triecienu. (Atstarojošais viņas vietniekvārds)
• Viņi Es zinu viņi nopirka daudz lietu. (To atstarojošais vietniekvārds)
• Es Es zinu ES teicu. (Vietniekvārds)
• Metāls Es zinuoksīds laika gaitā. (Norāda darbības vārdu pasivitāti)
• Es zinulabot (Norāda darbības vārdu pasivitāti)
• Es zinu labi ēd šajā vietā. (Norāda subjekta bezpersoniskumu) 

Viņš Tam ir akcents, ja tas nāk no darbības vārda saber (tagadne norāda uz vietniekvārdu es: "es viņš”) Vai ser (vietniekvārda imperatīvā forma jūsu: “viņš drosmīgs "). Piemēri:

• Es viņš daudzas lietas. (No darbības vārda zināt)
• Es viņš kā pagatavot labu zupu. (No darbības vārda zināt)
• ¡Viņš stiprs! (No darbības vārda būt)
• Viņš labs cilvēks. (No darbības vārda būt)

7. tēja / tēja

Tēja Tam nav grafiska akcenta, ja to lieto kā vietniekvārdu vai kā lietvārdu, ko izmanto burta nosaukumam t. Piemēri:

• Tēja Aicināšu uz vakariņām. (Vietniekvārds)
• Es to zinu tēja (Vietniekvārds)
• Vārds trīsstūris sākas ar burtu tēja. (Lietvārds)
• Mans vārds sākas ar a tēja. (Lietvārds)

Tēja Tam ir grafisks akcents, ja to lieto kā lietvārdu, kas nozīmē “uzlējums” (dzēriens) vai ka tas kalpo nosaukt Tālo Austrumu krūmu, no kura lapas satur to pašu Nosaukums. Piemēri:

• Es iestādīju a tēja pie manis.
• Pēcpusdienās viņi parasti dzer tēja.
• The tēja tas ir ļoti populārs dzēriens.
• Es saņēmu tēja kumelītes.

8. mans / es

Es Tam nav akcenta, ja to lieto kā īpašnieka vārdu, kas kalpo, lai kvalificētu lietvārdu un norādītu valdījumu, vai kā lietvārdu, lai nosauktu mūzikas skalas trešo noti. Piemēri:

• Šī dziesma nes akordu es
• Es tā ir mūzikas nots.
• Es aicinu jūs uz es
• Viņš ir es labākais draugs.

Mans tam ir grafisks akcents, ja to lieto kā personīgo vietniekvārdu. Piemēri:

• TO mans Mani interesē universālā vēsture.
• Saki man mans.
• Tas ir ļoti svarīgi mans.
• TO mans Man garšo šokolade.

9. joprojām / joprojām

Tomēr nav akcenta, ja tas ir līdzvērtīgs pat vai pat. Tas darbojas kā apstākļa vārds. Tam nav arī akcenta, ja to izmanto lokuācijā lai gan, kas ir līdzvērtīgs pat ja. Piemēri:

• Ne viens, ne otrs vēl  tāpēc es pārdomāšu.

Ne viens, ne otrs pat tāpēc es pārdomāšu.

• Viņi visi apmeklēja ballīti, vēl tie, kas nebija apstiprinājuši.

Viņi visi apmeklēja ballīti,  līdz / pat tie, kas nebija apstiprinājuši.

• Turpiniet izdarīt to pašu kļūdu vēlkad to apzinās.

Turpiniet izdarīt to pašu kļūdu pat ja to apzinās.

Joprojām ir akcents, kad to var aizstāt ar vēl un teikuma nozīme netiek mainīta. Tas darbojas kā apstākļa vārds, kas norāda uz laicīgumu vai svaru (slavē vai palielina svaru vai intensitāti līdz teiktajam). Piemēri:

• Joprojām jums ir laiks reģistrēties kursam.

Tomēr  jums ir laiks reģistrēties kursam.

• Joprojām Apsveru iespēju apmeklēt mākslas izstādi vai nē.

Tomēr Apsveru iespēju apmeklēt mākslas izstādi vai nē.

• Tavs paskaidrojums mani pameta joprojām ar vairāk šaubām.

Tavs paskaidrojums mani pameta vēl ar vairāk šaubām.

• Viņa ir joprojām skaistāka par māti.

Viņa ir vēl skaistāka par māti

10. tikai viens pats

Tikai tam nav akcenta, ja to lieto kā īpašības vārdu, kas norāda, ka kaut kas vai kāds nav pavadīts. Piemēri:

• Es palikšu tikai pie manis.
• Viņi to pameta tikai.
• Viņš dzīvo tikai savā dzīvoklī.
• Viņi atstāja suni tikai jo ģimene devās atvaļinājumā.

Viens pats ir akcents, kad to var aizstāt ar apstākļa vārdiem tikai vai tikai. Piemēri:

• Viens pats tas man prasīs minūti.
• Viens pats vēlas tikt uzklausīts.
• Būs vienatnē viena mēneša vizīte.
• Viņi vienatnē viņi gribēja izklaidēties.

11. tas, tas, tas, tas, tas, tas (un tā daudzskaitļi) / tas, tas, tas, tas tas, tas (un tā daudzskaitļi)

Demostratīvie tas, tas, tas, tas, tas, tas un tā daudzskaitļi Viņiem nav grafiska akcenta, ja tie darbojas kā demonstratīvi īpašības vārdi un lai to kvalificētu, pievienojot lietvārdu. Piemēri:

• Austrumi uzvarēja konkursā.
• Es gatavojos nopirkt ir.
• Tas viņš ir ģimenes draugs.
• Tas Tas ir skolas direktora auto.
• - Aizdod man zīmuli.

-Ņemot šo, kurai jau ir padoms.

Demostratīvie tas, tas, tas, tas, tas, tas un tā daudzskaitļi Viņiem ir grafisks akcents, ja tos lieto kā vietniekvārdus, un to funkcija ir aizstāt lietvārdu. Demonstratīvie vietniekvārdi šo, to Jā to tie nekad netiek akcentēti. Piemēri:

• Austrumi pasaka uzvarēja konkursā.
• Es gatavojos nopirkt ir
• Tas vīrietis ir ģimenes draugs.
• Tas Red Ford ir skolas direktora automašīna.
• Ņemot šo zīmulis, kuram jau ir punkts.

12. kas, kurš, kurš, kā, cik, kur, kad / ko, kurš, kurš, kā, kur, kad.

Vārdi ko, ko, kas, kā, cik, kur un kad viņiem nav akcenta, ja viņi darbojas kā relatīvi (tas ir, vārdi, kas ievieš teikumā citu elementu un kuriem ir iepriekšējs priekšstats, ar kuru tie ir saistīti). Tie var būt relatīvi pret darbības vārdu (tādā gadījumā tie ir relatīvi adverbi) vai attiecībā pret lietvārdu vai subjektu (tādā gadījumā tie ir relatīvi vietniekvārdi).

Kas vēl, vārdi, kas, kā, kad un cik daudz tiek rakstīti bez akcenta arī tad, kad tie darbojas kā saikļi (tas ir, vārdi, kas kalpo kā saikne vai savienojums starp diviem elementiem). Piemēri:

• Gan tu, gan viņš ir pareizi. (Saikne)
• Es ar jums runāšu, tiklīdz man būs rezultāti. (Saikne)
• Viņš nevēlas palīdzību. (Saikne)
• Mākslinieks, kurš izveidoja ziņas. (Relatīvais vietniekvārds)
• Viņam būs jautri kā (Relatīvais apstākļa vārds)
• Viņi mīl viens otru kā divus labus draugus. (Relatīvais apstākļa vārds)

Vārdi kas, kurš, kurš, kā, cik, kur un kad viņiem ir akcenti, kad tie darbojas kā nopratināšanas vai izsaukuma vārdi. Tas ir, tie kalpo, lai uzdotu jautājumus vai izsaukumus.

Tie var parādīties tiešos jautājumos vai izsaucošos teikumos, kurā tiek izmantotas jautājuma zīmes un izsaukuma zīmes: "Ko tu ēd?" "Cik tu izaugi!". Vai arī tie var parādīties netiešos jautājuma vai izsaukuma teikumos, bez jautājuma zīmēm un izsaukuma zīmēm: "Nez, kad jūs ieradīsieties", "Jūs redzēsiet, kā jums būs jautri." Piemēri:

• Kura mašīna ir laukā? (Tieša iztaujāšana)
• Cik jauka mašīna! (Tiešs izsaukums)
• Es nezinu, kā izkļūt no šīs problēmas. (Netiešais jautājums)
• Jums vajadzētu iziet un redzēt, cik skaista ir diena. (Netiešs izsaukums) 

Diakritiskā akcentācija solo / solo un demonstrācijās

Kopš 2010. Gada izdevuma Spāņu valodas pareizrakstība ir noteikts, ka gan vārds tikaivai nu apstākļa vārds, vai īpašības vārds, tāpat kā demonstranti Šis tas Jā to un tā sievišķā un daudzskaitlī (šie, tie, tie, tas, tas, tas, šie, tie, tie), neatkarīgi no tā, vai tie darbojas kā demonstratīvi vietniekvārdi vai kā demonstratīvi īpašības vārdi, tiem nedrīkst būt diakritiskā zīme. Tomēr, īpaši lietojot akcentu vietniekvārdos, diakritiskais akcents joprojām tiek izmantots kā kulturālas vai pareizas rakstīšanas noteikums dažādās jomās. Piemēram, akadēmiskajos un literārajos tekstos, periodiskajos un elektroniskajos izdevumos utt. Tāpēc ir svarīgi zināt tā lietojumu.

Iepriekš spāņu valodas gramatika noteica, ka vārdam jāizmanto diakritiskais akcents tikai un demonstrācijās gadījumos, kad ir neskaidra nozīme. Tas ļauj izvairīties no dubultas interpretācijas vai dubultas nozīmes sajaukšanas teikumā. Piemēram, šādos teikumos, kuros atšķirība tiek izmantota vārda nozīme un funkcija, kā arī diakritiskais akcents:

• ES biju tikai  uz rīta kino izrādi. (Šajā teikumā vārds tikai ir īpašības vārds, kas nozīmē, ka kaut kas vai kāds nav pavadīts vai šķirts).
• ES biju vienatnē uz rīta kino izrādi. (Šajā teikumā vārds vienatnē ir apstākļa vārds, kas nozīmē "tikai" vai "tikai").
• Vai viņi dabūja tie preces pārdošanā? (Šajā teikumā vārds tie ir demonstratīvs īpašības vārds, kas kvalificē rakstus).
• Vai viņi dabūja tie preces pārdošanā? (Šajā teikumā vārds tie ir demonstratīvs vietniekvārds, kas attiecas uz tēmu: "Vai viņi dabūja preces pārdošanā?") 

35 Teikumu piemēri ar diakritisko akcentu

a) of / dot

1. Pasaki viņam to no palielināt no
2. ¡No vislabākais no jūs!
3. Es ceru, ka jūsu darbs no labi rezultāti no no šī brīža.

b) viņš / viņa

1. Viņš Viņš ir manas māsas labākais draugs.
2. Starp viņš un es gatavošu
3. The Trešdien apmeklēšu viņš un viņa ģimene.

c) jūs / jūs

1. Jūsu tu ļoti atšķiries no jūs
2. Jūsu jums ir jārūpējas par to, kas tas ir jūs
3. Jūs mamma man to teica jūsu jūs ceļosiet arī uz Eiropu.

d) vairāk / vairāk

1. Man jāraksta vairāk šajā vienādojumā vairāk Es to izdarīšu vēlāk.
2. Katru reizi, kad viņš mācās vairāk stundas, vairāk jūs nesaņemat vēlamos rezultātus.
3. Jūs vēlaties apmeklēt vairāk valstis, vairāk viņiem vajadzētu atpūsties.
4. Ej ārā no mājas vairāk nedarbojas pat tad, ja jūs domājat, ka tā ir vairāk Ātri.

e) jā / jā

1. Jā jūs vēlaties, lai es to saku Jā tev viņš jāpārliecina.
2. Jā viņi pieņems darījumu Jā jūs viņiem piedāvājat labu piedāvājumu.
3. Viņš teica, ka viņš dos Jā jā lietas uzlabojās.

f) es zinu

1. Viņš cieņpilns pret citiem, kaut arī panorāma Es zinu izskatās sarežģīti.
2. nedaru to viņš kas Es zinu
3. Viņš Es zinu nopirku grāmatu, kuru es ieteicu. Viņš kas jums patiks.

g) tēja / tēja

1. Pēcpusdienā, tēja Es aicināšu ņemt tēja.
2. ¿Tēja vai troksnis traucē? Mēs varam iet iepirkties tēja uz otru pusi.
3. Es jums to zinu tēja gribētu iestādīt a tēja.

h)mans / es

1. TO mans Man patīk būt iekšā es
2. Es brālis man lūdza labvēlību mans.

i)joprojām / joprojām

1. Joprojām viņi mēģinās nopirkt biļetes, vēl kad notikums ir šodien.
2. Viņš ir vēl nenobriedušāks par māsu, pat būdams vecāks.
3. Es zinu, ka vēlaties mani pārliecināt. Tomēr Tātad joprojām Es neesmu pārdomājis.

j)tikai viens pats

1. ES jūtu tikai, tātad vienatnē Es palikšu savā mājā mazliet ilgāk.
2. Es gribu krāsot savu māju vienatnē viena krāsa, kaut arī izskatās ļoti tikai.

k)tas, tas, tas, tas, tas, tas (un tā daudzskaitļi) / tas, tas, tas, tas tas, tas (un tā daudzskaitļi)

1. Austrumi Man patīk. Pat ja šo cita automašīna ir lētāka.
2. Tas Gadā ir angļu valodas skolotāja to
3. Tas produkts ir efektīvāks nekā to.

l) kas, kurš, kurš, kā, cik, kur, kad / kas, kurš, kurš, kā, kur, kad

1. ¿Kad tu brauci pie manis ciemos? Kad Es redzu, kā tu nopūties.
2. ¿Kā ir? ES jūtu Kas
3. ES brīnos PVO atnāks. Es gribētu, lai nāk mana māsīca, PVO Tas ir jautri.