Jēdziens definīcijā ABC

Gadsimta Atēnās V a. C tika izveidota pirmā organizācijas forma politika kurā cilvēki piedalās pilsētas lēmumu pieņemšanā. Izmantojot pulcēšanās sistēmu, atēnieši ierosināja likumus, un līdz ar to tautas griba bija tas, kas noteica politiku. Šis modelis saņēma nosaukumu demokrātija, vārdu veido divi termini: “démos” nozīmē “cilvēki” un “cratos” nozīmē “valdība vai vara”.

Lai filozofiski pamatotu demokrātijas ideju, bija jāpārdomā divas idejas vai principi: izonomija un izegorija.

Izonomijas idejas analīze Atēnu demokrātijas kontekstā

Prefikss "iso" nozīmē "vienāds" un sakne "nomos" nozīmē "likumu vai likums”. Tādā veidā Atēnu demokrātijas kontekstā tika saprasts, ka likuma priekšā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi. Ar šo principu viņi iebilda pret iepriekšējām aristokrātiskajām un monarhiskajām sistēmām, kurās dažiem bija juridiskas privilēģijas, bet vairākumam nebija.

Atēnu demokrātijā vadība politisks vairs nebija jautājums mantojums vai ciltsrakstam, jo ​​svarīga bija individuālā spēja pārliecināt citus sapulcēs. Lai tas būtu iespējams, bija nepieciešamas divas jaunas idejas: mēs visi esam vienlīdzīgi likuma (izonomijas) priekšā un mums visiem ir

pa labi balsot (isegoría).

Atēniešiem demokrātijai bija jēga tikai tad, ja tika ievērots izonomijas princips, tas ir, visu pilsoņu tiesiskā vienlīdzība

Šajā brīdī jāatzīmē, ka ne visi atēnieši tika uzskatīti par pilsoņiem, jo ​​sievietes, vergi un ārzemnieki bija ārpus šīs kategorijas.

Tas, ka visi pilsoņi bija vienlīdzīgi savās tiesībās, nebija visu pieņemts jautājums. Filozofs Platons iebilda pret demokrātiju un līdz ar to arī izonomiju, jo saprata, ka tikai intelektuālā elite (filozofi) ir kvalificēta izmantot varu.

Aristotelis arī cenzēja ar demokrātiju saistītos ideālus, jo uzskatīja, ka tie veicina demagoģiju un korupciju.

Izonomijas princips var palikt uz papīra

Ir taisnība, ka vienlīdzība likuma priekšā mūsdienu sabiedrībā ir atzītas tiesības. Tomēr ir daudz piemēru, kuros formāla demokrātija galu galā uzspiež politisko sistēmu, kurā vienlīdzība ir vienkārši a nodoma paziņojums vai tieši izdomājums (klientelisms un nepotisms ir divas tendences, kas ir tieši pretrunā ar vienlīdzība).

Šī iemesla dēļ daži politologi un filozofi ierosina pārvarēt demokrātijas formālās vienlīdzības ideālu izmantojot līdzdalīgāku politisko modeli, kurā vienlīdzība ir tāda, ka tā vairs nav kaut kas formāls un kļūst par kaut ko īsts. Šajā ziņā tiek piedāvātas divas vīzijas, kuru mērķis ir atjaunot pilsonība sabiedriskajā dzīvē: līdzdalības demokrātija un apspriežu demokrātija.

Fotolia fotogrāfijas: Kulichok / Oleksandr Moroz

Izonomijas tēmas