Jēdziens definīcijā ABC

Pēc orogēnijas mēs saprotam zinātni, kas pēta kustība no plāksnēm, kas atrodas zemes virsma. Šo kustību varētu raksturot kā cēloni apmācība kalnu grēdas pirms miljoniem gadu (kā arī citas reljefa formas, piemēram, ielejas, plato, zemūdens platformas, salas, uc), kā arī kā tāds, kas pastāvīgi un redzami rada vardarbīgas zemes kustības, kuras sauc par zemestrīcēm, zemestrīcēm vai cunami.

Orogēnijas u oroģenēze ir termini, kas nāk no grieķu valodas, kurā valoda zelts Nozīmē Kalns Jā ģenēze radīšana vai dzimšana. Tādējādi orogēnija būs īpaši ieinteresēta cēloņos, kas padara plakano reljefu par kalniem, vai ka, pārvietojoties, tas rada tādas izmaiņas kā minētās. Orogēnija sākas ar centrālo faktu, ka Zemes garoza mūsu planēta ir sadalīta vairākās plāksnēs (pazīstamas kā tektoniskās plāksnes), kas nekad nav gluži nekustīgi. Lai gan lielāko daļu laika kustība vai pārvietošana ko šīs plāksnes parāda, ir nenozīmīgs, daudzas citas reizes tas ir ļoti vardarbīgs un rada ļoti redzamas un pamanāmas virsmas izmaiņas.

Tektonisko plākšņu sadursmes rezultātā tiek mainīta zemes virsma, un tieši tad parādās tādas parādības kā kalnu grēdas. Vairumā gadījumu reljefa augstumu izraisa ļoti vardarbīga un ilgstoša tektonisko plākšņu sadursme, kas savstarpēji dala robežas. Tā, piemēram, kalnu grēda de los Andes ir izveidojies, saduroties Nazca un Dienvidamerikas plāksnēm. Interesanti ir novērot, kā visās planētas vietās, kur atrodas kalnu grēdas un augstas kalnu grēdas, mēs atrodam to pamatā divu vai vairāku tektonisko plākšņu savienojumu.

Šī plākšņu vai orogēnijas kustība var izraisīt arī cita veida kustības, kas tiek reģistrētas kā zemestrīces, zemestrīces vai cunami. Kad plāksnes pārvietojas un izstumjas, saduras viena ar otru vai pat nesaduroties, bet mainot to pozīciju, tiek ietekmēta arī virsma un jo vardarbīgāka pārvietošanās ir, jo nopietnākas vai nopietnākas sekas var būt cilvēkam, kurš dzīvo šajos reģionos.