Jēdziens definīcijā ABC
Miscellanea / / July 04, 2021
Autors: Florencia Ucha, okt. 2010
Ļoti vispārīgā un plašā nozīmē, runājot par nesodāmība būs realizēt soda trūkums, ko kāds saņēmis par darbību, kas ir pretrunā ar likumu no tās kopienas, kurā jūs dzīvojat.
Soda neesamība par likumā noteikto nodarījumu
Tikmēr pēc pa labi pareizi runājot, tiks saukta nesodāmība Valsts, kurā tiek konstatēta noziedzīga darbība, kura nav pienācīgi sodīta ar sodu, kuru par to paredz attiecīgie likumi.
Šī rīcība, kas ir pretrunā ar likumu un par kuru nesaņēma sankciju, var būt saistīta ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, piemēram, šķērsojot sarkanu luksoforu vai pārsniedzot ātrums plānots uz šosejas, kas galu galā varētu apdraudēt Austrāliju drošība cilvēku vai, ja tas neizdodas, tas ir noziegums, kas uzbruka kāda cilvēka fiziskajai integritātei, piemēram, slepkavības vai izvarošanas gadījums.
Policijas un tiesu līdzdalība veicina nesodāmību
Atkārtota situācija ir tāda, ka persona, kas izdara noziegumu vai neatļautu, izbēg no attiecīgās tiesas darbības, un katrā atsevišķā gadījumā tā runā nesodītas darbības, nesodītas personas veidā.
Policijas vai arī atbildīgo iestāžu līdzdalība pārvaldīt attiecīgais taisnīgums ir visizplatītākie iemesli, kas izraisa nesodāmību.
Kad policija ļauj noziedzniekam aizbēgt vai nemeklē viņu tieši vai kad tiesnesis nerūpējas par atbilstošu darbību veikšanu izmeklēt noziedzīga darbība, tieši veicina nesodāmības stāvokļa radīšanu ap personu vai notikumu.
Šis atbilstošo iestāžu rīcības trūkums izrādās ļoti kaitīgs sabiedrībai, jo noziedznieki tiek atstāti brīvi un bez viņu attiecīgā soda.
Mums ir jārunā arī par nesodāmību, ja taisnīgums darbojas novēloti, nevis uzreiz pēc nodarījuma izdarīšanas.
Tas ne tikai ļauj likumpārkāpējam aizbēgt, bet arī ļauj noteikt noziegumu.
Un no otras puses, mēs nevaram ignorēt, ka daudzas reizes tieši upuri ir tie, kas savlaicīgi nenosodot savus vainīgos, veicina viņu nesodāmību.
Atkārtota nesodāmība ir iesakņojusies sabiedrībā un rada milzīgu kaitējumu sabiedrības progresam
Cilvēku vēsture ir nomocīta ar kariem, slaktiņiem, genocīdiem un slepkavībām, kas parasti notiek maskējoties. taisnīgu iemeslu aizsardzībā, tāds ir kara gadījums, un tad, kad karš ir beidzies, lielākā daļa no tiem noziegumiem, tika izdarīti tādu apstākļu spārnā, kas tiek uzskatīti par normāliem un atbilstošiem, sods neuzskata par stāvokli nesodāmība.
Nesodāmība pieļauj tādu sociālās struktūras aizsardzības trūkumu, kas diemžēl veicinās tā inkrustāciju tajā un vēlāk to būs ļoti grūti izskaust, jo Visi vienā vai otrā veidā sāks rīkoties, nepievēršot uzmanību likumam, neizplatot un izplatot nesodāmību, jo likuma neievērošana kļuva par kaut ko dabisku un ka arī neviens soda.
Šī nesodāmības stāvokļa klātbūtne jebkurā valstī tauta kas vēlas virzīties uz priekšu un augt, bez šaubām, stāv kā klupšanas akmens iepriekšminētajai attīstībai.
Mēs varēsim runāt par nesodāmību, kad subjekts izdara noziegumu, un pat tad, ja ir pietiekami daudz pierādījumu, lai viņu par to notiesātu, tas neizrādās tiesāts vai sodīts.
Mums ir jāpiemin, ka ir ierasts, ka tad, kad taisnīgums nedarbojas tā, kā tam vajadzētu būt, upuri ir noguruši un ļoti šis soda trūkums ir sāpināts, rīkojies pats par sevi un galu galā pārņem taisnīgumu savās rokās, tas ir, izmantot vardarbība lai izpildītu noziedzniekus.
Protams, šī panorāma ir drūma un briesmīga jebkurai kopienai, kas tiecas uz attīstību, mieru un savu institūciju stiprināšanu.
Nesodāmības likumi Argentīnā
No otras puses, iekšā Argentīna ir pazīstams kā Nesodāmības likumi likumiem Galapunkts un pienācīga paklausība un prezidenta dekrētu sērija, ko deviņdesmitajos gados parakstīja tā laika prezidents, Karloss Menems, ar kuru saukšana pie atbildības un sodu izpildīšana pret personām, kas atbildīgas par Tas kaitē cilvēcei izdarīts īpaši militārās diktatūras laikā (1976-1982).
Starp citu, mums jāuzsver, ka kādu laiku vēlāk, Néstora Kirhnera prezidentūras laikā, tie tika atcelti, apstāklis, kas atgrieza iespēju spriest par minētajiem noziegumiem.
Jautājumi nesodāmībā