Literārā galvaskausa piemērs

The literārā kalaverita Tas ir tradicionāls meksikāņu skaņdarbs, kas tiek veidots pikareskā un smieklīgi, izmantojot pantus un rīmes, nelietīgs vai ironisks tonis par cilvēku, kurš, iespējams, vēl ir dzīvs, vai par kādu, kurš to jau ir izdarījis nomira. Šo literāro izteicienu lieto datumos, kas ir tuvu mirušo dienas svētkiem.

Literatūras galvaskausi Meksikā bija pazīstami kopš 19. gadsimta, sākumā tos sauca par "Panteoniem"; Tomēr ir norādes uz tā izcelsmi un esamību kopš koloniālajiem laikiem 18. gadsimtā, kad neapmierināti kreoli rakstīja pasquines epitāfija, darot zināmu viņu nesaskaņas ar varas iestādēm. Vietnieku valdības aizliedza tos izmantot par līdzekli, lai kritizētu šī brīža svarīgos varoņus.

Iekšā literārā kalaverita Tiek norādīts uz dažām tā cilvēka īpašībām, kurai tas ir veltīts, kas var būt gan lietas, kas saistītas ar personas ķermeņa uzbūvi, profesiju, gaumi, vaļaspriekiem utt. Tas ir strukturēts epitāfijas formā, regulāri izmantojot pantus vai vienkāršus rīmus. Ir arī mazie galvaskausi, kas atsaucas uz notikumu, to personalizējot un piešķirot tam līdzīgu satirizāciju kā ar cilvēkiem.

Pašlaik literārā kalaverita turpina izmantot sabiedrisko darbinieku kritizēšanu, un tie ir veltīti arī ikvienam.

Lai gan tos var izdarīt jebkurā laikā, ir tradīcija tos darīt svētku laikā ap mirušo diena 1. un 2. novembrī.

Literatūras galvaskausa piemērs:

Ka Dona Elvīra ir slima un nerūpējas par sevi,

Ja šādi turpināsi ar veselību, drīz sasniegsi zārku.

Clodomiro bija pastāvīgs vīns,

Un vienu dienu tik daudz vīna, ka viņš dzēra,

Raudošā tilica viņu aizveda.

Viņš piedāvāja viņam savu vīnu, lai no tā izvairītos,

Bet viņa viņam teica: es nedzeru vīnu

Un pateica viņam, ka viņa nāk tikai pēc viņa,

Un ka viņš to paņemtu pat tad, ja tas nosver mucu.

Roberto bija viens acs cilvēks,

Kas vienmēr staigāja gar ostu,

Kādu dienu viņi nolīga viņu uz laivas,

Un viņi devās jūrā.

Kad viņi aizgāja, viņš ieraudzīja ostā,

Katrīnai, kas ar viņu runāja,

Bēgt no nāves,

Neapzinīgais pārņēma vadību,

Pēkšņi pagriežot laivu.

Tā kā es nevarēju redzēt no vienas puses,

Viņš devās ietriekties fordā,

Liekot kuģim ripot uz sāniem,

Visu cilvēku sasmalcināšana.

Tajā nāca nāve,

Un viņš pēkšņi teica:

Es šodien nenācu pēc tevis

bet par to, ka esi tik neapdomīgs,

Es ņemšu tevi kopā ar visiem cilvēkiem.

Es runāju ar tevi, lai tevi glābtu,

Nu, šodien man nevajadzētu tev pieskarties.

Bet par to, ko esat izdarījis

Jūs dodaties tieši uz bedrīti.