Sociālo variantu piemēri

Lingvistikā ar nosaukumu sociālie varianti Tiek atzītas dažādas variācijas, kas pastāv starp tautas runāšanas veidiem, kas atšķiras no idiomātiskajām atšķirībām. Piemēram: ģeogrāfiskie varianti, etniskie varianti, dzimumu varianti.

Gadās, ka runa nekādā ziņā nav a precīzā zinātne, bet gluži pretēji, tā izmantošana ir atkarīga no ģimenes un sociālās pārneses un līdz ar to no noteiktiem procesiem, kas ietekmē mācīšanās ka cilvēkam ir valoda un tās lietošana.

‘Sociālo variantu’ nosaukums aptver milzīgu dažādu diferenciāciju klāstu, kas ietekmē kā cilvēki runā, kurā izceļas sociāli ekonomiskais slānis, kurā katrs atrodas.

Kopumā sociālās attiecības, kuras tiek pasniegtas, ir sasniegušas bagātākie cilvēki izglītības līmeni kas ļauj jums bagātināt vārdu krājumu un spēt izteikt ar ļoti plašu jēdzienu klāstu kaut ko, ko mazāk izglītots cilvēks var sasniegt tikai ar mazāku vārdu spektru, kas viņiem liek lietot jaunus izteicienus, kas ar laiku kļūst par viņu pašu. Daudzi vārdi, kas pazīstami kā “populāri” un pārveidoti par tipiskiem dažādiem reģioniem, ir šo jauno “vārdu” izcelsmi.

“Sociālo” kategoriju var apspriest tikai kopš valodas variācijas viņiem arī ir daudz sakara ar ko ģeogrāfiski. Gadās, ka ir viegli pamanīt, ka dažādās valstīs, kas strādā ar valodu, parasti ir lielas atšķirības, sazināties: izteicieni, tipiski vārdi vai ritmiskas runas formas atšķiras atkarībā no katras valsts (vai pat tās reģioniem) no tā paša). Jebkurā gadījumā šī variācija tiek uzskatīta par sociālu, jo galu galā tā notiek attiecībā uz dažādām sabiedrībām.

Šajā ziņā katrs iemesls, kāpēc valoda tiek modificēta, ir sociālais variants. Tie ir uzskaitīti zemāk, sīki aprakstot to darbības jomu.

Sociālo variantu piemēri

1. Ģeogrāfiskie varianti. Kā teikts, dzīvesvieta (un jo īpaši valodas internalizācija) ir cilvēku runas pamats. Tiek saukts konkrētais veids, kā katrai sabiedrībai ir jārunā dialekts, lai gan pēdējā laikā šis termins aprobežojās ar to cilvēku runām, kuru vairs nav, un to aizstāja ar ģeolektu.
2. Etniskie varianti. Ārpus ģeogrāfiskajām robežām etniskajām grupām ir kopīgi izteiksmes veidi, kas dažkārt rada tā sauktos etnolektus.
3. Dzimuma varianti. Lai gan Rietumos tas notiek arvien retāk, kādā brīdī vīriešiem bija raksturīgi sazināties citādi nekā sievietes. Šīs īpašības ir pazīstamas kā sexolect.
4. Diahroniskie varianti. Valodas pārveidošana notiek laikā, tāpēc ir sagaidāms, ka diviem cilvēkiem no dažādiem laikmetiem nav kopīgu galveno valodu kodu.
5. Vecuma variants. Tajā pašā brīdī dažāda vecuma cilvēki parasti zina dažādus terminus. Jauniešu vai pusaudžu slengs ir daļa no šīs variācijas. Šīs variācijas ir pazīstamas kā hronoloģiskas.
6. Profesionāli varianti. Cilvēki, kuri nodarbojas ar vienām un tām pašām darbībām, bieži vien izpaužas. Šeit ir iekļautas dažādu zinātnisko disciplīnu, kas pazīstamas kā tehnolekti, tehniskās īpašības.
7. Mācību varianti. Kā teica, cilvēka sasniegtais izglītības līmenis ir noteicošais faktors viņu saziņas veidā.
8. Kontekstuālie varianti. Tie paši cilvēki noteiktā kontekstā runā vienādi, bet citādi citādi. Labi pazīstamais “ieraksts” to parāda, veidojot jaunu variantu.
9. Sakrālās valodas. Bieži sastopamas dažās ciltīs, tās ir dažādi saziņas veidi, kas cilvēkiem ir tikai par reliģiskāka satura darbībām atbilstoši viņu uzskatiem.
10. Margināli varianti. Tas ir izplatīts apgabalos, kur cilvēki tiek atstumti (galvenokārt cietumos, bet dažos gadījumos arī graustos) slengs pašu, kas pārstāv jaunu sociālo variantu.