15 Personas stiprās un vājās puses piemēri

The stiprās un vājās puses personas ir kopums tikumi, stiprās puses, iespējas un pozitīvās iezīmes, no vienas puses, kā arī to trūkumi, defekti, invaliditāte un negatīvās iezīmes, no otras puses. Stiprās un vājās puses mērīšanai nav universāla mēroga, taču šī atšķirība reaģē uz situācijas vai konteksta īpašajām vajadzībām. Piemēram: pacietība un steiga, apņemšanās un savtīgums, harizma un antipātijas.

Tādējādi to, kas konkrētajā situācijā var būt defekts vai kaut kas pārmetams, citā var uzskatīt par tikumu vai piemēru, kam sekot. Tas viss ir atkarīgs no ietvaros nodarbināti.

Iekš korporatīvā valodaPiemēram, šo nomenklatūru bieži izmanto, lai ņemtu vērā darba ņēmēja vai darbinieka priekšrocības un trūkumus stiprās puses - tie aspekti, kas veicina gaidīto vai pat pārsniedz cerības, un - vājās vietas tie, kas ir mazāki par paredzamo minimumu.

Kopumā stiprās puses liks personai izcelties pozitīvi, savukārt vājās puses radīs pretēju efektu.

Stiprās un vājās puses piemēri

1. Godīgums (spēks) un negodīgums (vājums)
   instagram story viewer
   . Ņemot vērā to, ka uzticēšanās ir sociālais labums, kas kopīgs dažādām cilvēku centieniem, cilvēki, kuriem ir nosliece uz meliem vai nepareiza informācija parasti tiek uzskatīta par negatīvu parastos apstākļos, jo tie apdraud uzticību, kuru var radīt viņos.
2. Pacietība (spēks) un steiga (nespēks). Daudzās cilvēku sfērās būs nepieciešama gaidīšana, pedantiskums vai spītība, un tos, kuri viegli atmetīs, uzskatīs par mazāk. Šī ir viena no biežākajām dzen meditācijas mācībām.
3. Apņemšanās (spēks) un savtīgums (vājums). Šīs funkcijas ir būtiskas, kad runa ir komandas darbs vai nodibināt dažādas sabiedrības formas, sākot no futbola komandas līdz mīlas dēka. Apņemšanās nozīmē spēju izvirzīt kopējo labumu indivīda priekšā, savukārt egoisms nozīmē pretējo.
4. Drosme (spēks) un gļēvums (nespēks). Drosmi saprot nevis kā bailes neesamību (kas vairāk norāda uz naivumu), bet gan spēju pret tām stāties un tomēr uzņemties vēlamo. Savukārt gļēvums pieļauj, ka nav iespējams saskarties ar riska vai stresa situācijām, dodot priekšroku lidojumam vai priekšlaicīgai atkāpšanās.
5. Atbildība (spēks) un bezatbildība (vājums). Atbildīga persona, vispārīgi runājot, ir tā, kura uzņemas atbildību par savas rīcības sekām un neļauj citiem tās par tām uzņemties. Savukārt bezatbildīga persona ir spējīga ļaut nevainīgam ciest sodu, lai saglabātu viņu labklājību.
6. Punktualitāte (spēks) un novēlotība (vājums). Spēja novērtēt citu cilvēku laiku ir ļoti novērtēts spēks noteiktos starppersonu vai darba apstākļos. Punktuālam cilvēkam var pietrūkt instrumentu, lai pārvaldītu savu laiku, viņš var būt slinks vai nekārtīgs, savukārt precīzs jau no paša sākuma sola pretējo.
7. Organizācija (spēks) un traucējumi (vājums). Jo īpaši dažādās darba vai kolektīvās konstrukcijas sistēmās, personiskās organizācijas spējā un pat Kolektīvā organizācija ir vērtīgs spēks, kas ieskicē tik ļoti nepieciešamās administratīvās iespējas slēgts. Savukārt nekārtība parasti ir radošāka, bet tajā pašā laikā nekontrolējama un ievērojami mazāk paredzama.
8. Radošums (spēks) un plakana domāšana (vājums). Radošums ir spontāna un dabiska cilvēka dāvana, kas ļauj oriģinālā un nenojaušamā veidā risināt dažādas vajadzības vai izaicinājumus. Laba deva radošuma var būt galīgs virziens uz priekšu, savukārt plakanam domājošam (plakanam) cilvēkam ir jāievēro citu iepriekš izsekotās formas un ceļi.
9. Proaktivitāte (spēks) un apātija (nespēks). Tas ir par cilvēka uzņēmējdarbības spējām, viņu autonomo enerģijas pārvaldību un vēlmi darīt lietas: kaut ko būtisku, lai uzņemtos jaunus izaicinājumus un augtu. Apātija, gluži pretēji, ir tendence uz nejutīgumu un konservatīvismu.
10. Uzticība (spēks) un šaubas (vājums). Pārliecība un apņēmība parasti tiek apbalvota kā vadības un avangarda attieksme, kaitējot šaubām, jo ​​tas var paralizēt. Tomēr dažās jomās, piemēram, intelektuālajā, šaubas var būt liels spēks ceļā uz izcilību.
11. Harizma (spēks) un antipātija (nespēks). Līdera pamatos harizma nozīmē spēju izplatīt entuziasmu apkārtējiem un pievienot tos savam mērķim. Savukārt antipātija rada pretējo. Harizmātisks cilvēks izbauda sākotnējo brīdi savā labā, jo viņš “krīt” jau no paša sākuma.
12. Koncentrācija (izturība) un dispersija (vājums). Produktīvajā jomā koncentrācija parasti tiek apbalvota, jo tā dod tūlītējus rezultātus nekā dispersija, kas var būt noderīgam ārkārtējas procesu vienlaicības apstākļos, bet parasti kavē uzdevumu izpildi minimums.
13. Pieticība (spēks) un lepnums (vājums). Šis novērtējums sakņojas dažādos morālos un pat reliģiskos iedomātos. Lepnums kā iekšējo vājumu un nedrošības atspoguļojums ir aizsardzības mehānisms, kas vispirms uzbrūk otram, kura viedoklis ir baidāms. Savukārt pazemība norāda uz iekšējas pārliecības formu.
14. ES respektēju (spēks) un ļaunprātīga izmantošana (vājums). Formu un apsvērumu apzināšanās saskarsmē ar citiem ne tikai veicina līdzīgu attieksmi jau no paša sākuma pret personu, bet arī izveido uzticības un līdzjūtības saikni, kas, no otras puses, ir ļaunprātīga izmantošana un tās steidzamība iznīcināt.
15. Empātija (spēks) un vienaldzība (nespēks). Liela kristīga vērtība, empātija paredz spēju ciest kopā ar otru un izrādīt līdzjūtību citu cilvēku vājuma situācijās. Vienaldzība, gluži pretēji, var būt viena no nežēlības vai savtīguma formām, jo ​​tā vērtē savu labklājību daudz augstāk nekā citu.

Sekojiet līdzi: