Lineārā stāsta piemērs

A lineārs stāsts Tas ir stāsts, pasaka vai anekdote, kas tiek izteikts hronoloģiski, tāpēc šis stāsts ir pazīstams arī kā hronoloģisks stāsts.

Šajos stāstos idejas ir nepārtrauktas un loģiskas, tām ir sākums un beigas, kopumā šis ir visizplatītākais un vienkāršākais stāsts.

Lineāra stāsta piemērs:

Īsts draugs

Lai iegūtu savu pašreizējo darbu, pagājušajā mēnesī devos uz interviju, un, tā kā man tas patiešām bija vajadzīgs, es veicu nepieciešamos piesardzības pasākumus, ja man būtu eksāmens.

Es izmantoju savus ietaupījumus un iegādājos visjaunākos materiālus sadaļā Administrācija, lai būtu aktuāls, un tiešām, man ir izdevies ļoti labi. Bet vienu dienu pēc intervijas es sapratu, ka man nav neviena apģērba šim gadījumam, visi mani krekli tās bija valkātas un manas bikses liecināja par to lietošanu, kostīmi, kurus es valkāju skolā, vairs nebija palika.

Izmisusi es devos meklēt savus vecos skolas draugus, bet daudzi jau bija pārcēlušies uz dzīvi, bet citu nebija.

Es devos uz sava vidusskolas klasesbiedra drauga Ismaela māju, taču neviena nebija, aizejot satiku viņa brāli Hektoru, kurš ieradās labi ģērbies savā baltajā BMW; Es viņam pastāstīju, kas ar mani notiek, un viņš bez vārda deva zīmi, lai es iekāpju viņa mašīnā; Tā kā mēs nekad īpaši nesapratāmies, es nestrīdējos, es jutu, ka viņš ar mani nerunā, jo es biju nežēlīga pret viņu, kad biju jaunāka.

Kādā brīdī viņš mani aizveda uz iepirkšanās centru un mēs iegājām boutique, tajā vietā viņi izturējās pret mani kā vēl nekad Viņi to bija izdarījuši, un pēc brīža Hektors pazuda no mana redzesloka, man likās, ka viņš mani atstāja ar drēbju paku.

Ir pienācis brīdis, kad man bija uzvalks, un kad darbinieks aizgāja, lai man uzrakstītu zīmīti, parādījās Hektors, Viņš man iedeva piecus tūkstošus peso un gandrīz uzreiz izstājās, tikai ar roku uzlika zīmi, lai pagaidiet viņu mazliet.

Es samaksāju par drēbēm, un man palika piecsimt peso skaidrā naudā, meitene pie kases lēni mani apkalpoja, un, kad es izgāju meklēt Hektoru, es viņu nevarēju atrast.

Izgāju ārā kur atradās mašīna un paskatījos pa logu, bet no viena mirkļa uz otru kad pacēlu skatienu viņš jau iekāpa mašīnā.

Es iekāpu un pateicu, ka es viņam visu samaksāšu ar pirmo iemaksu, ja mani pieņems darbā, un nemanot mēs jau bijām manas mājas priekšā.

Es izkāpu no mašīnas, viņš tikai mani sveicināja izbāzdams roku pa logu.

Viņš nevēlas ar mani runāt, viņš noteikti iekasēs man labvēlību, es labāk nesāpinu drēbes, lai nākamajā dienā tās atdotu, bet es došos uz viņa māju, lai paziņotu viņam.

Intervija nāca, tā bija piektdiena, un pēc intervijas es devos tieši uz viņa māju, tagad es atradu Ismaelu un pateicu viņam, ka vēlos redzēt Hektoru.

Ismaels atbildēja, ka vakar no rīta bija viņa bēres un šodien bija pirmā novenas diena, kad viņš viņu lūgs.

Kas notika?

Nu, viņš gāja bojā kaujā, neaizmirstiet, ka viņš piederēja svešzemju leģionam, un viņš nomira militārā iebrukumā pirms četrām dienām.

Es nespēju tam noticēt, un man bija tikai viena monēta no naudas, ko viņš man aizdeva, es atnācu viņam pateikt, ka es dabūju šo vietu un ka pirmajā maksājumā es atdošu to, ko viņš man aizdeva.

Es neko nesaprotu, biju pie viņa un saņēmu naudu.

Viņi man pagāja garām, un tur bija sieviete, kas raudāja un teica: “… bet vakar es biju kopā ar viņu, viņš man palīdzēja nogādāt dēlu uz slimnīcu un apmaksāja visus izdevumus, tā ir taisnība! Es maksāju par visu, man likās, ka viņš ar mani nerunā, jo es viņu pametu...

Tajā brīdī es sapratu lietas un nolēmu palīdzēt, negaidot neko pretī.

Beigas.