Darbības vārdu laiki angļu valodā

Darbības vārdi ir vārdi, kurus galvenokārt lieto, lai izteiktu darbību, citi kalpo, lai subjektu saistītu ar aprakstu vai stāvokli, vai darbību ar citu darbību. Darbības vārda pamatforma ir bezvārds, kas ir tad, kad darbība tiek izteikta atsevišķi, bez cita papildinājuma. Infinitīvs nes daļiņu:

Lai būtu = būtu

Runāt = runāt

Aiziet = iet

Lietojot darbības vārdus teikumā, mēs neizmantojam bezgalības formu, bet drīzāk to konjugējam ar kas izsaka darbības vārda laiku, tas ir, darbības situāciju noteiktā brīdī laikapstākļi. Angļu valodā darbības vārdu sauc saspringts. Ir trīs pamata momenti, kuros notiek darbība: pagātne, tagadne vai nākotne:

PĀRĒJĀ NĀKOTNE

Tagadne ir mūsu sākumpunkts, šis brīdis, brīdis, kad mēs runājam. Pagātne ir tas, kas jau ir noticis, kas notika acumirklī vai pirms miljona gadu, savukārt nākotne ir tā, kas notiks nākamajā mirklī vai pēc daudziem miljoniem gadu.

No šiem trim mirkļiem, izmantojot darbības vārda laikus, mēs varam noteikt darbību kādā laika brīdī un norādīt arī dažas darbības īpašības tajā laikā.

Dažādie darbības vārdu laiki angļu valodā ir sadalīti: vienkāršajos laikos (vienkāršajos laikos), progresīvajos vai nepārtrauktajos laikos (progresīvs saspringts vai nepārtraukts laiks), perfekti laiki (ideāli laiki) un perfekti nepārtraukti laiki (ideāls nepārtraukts laiki). Tālāk mēs redzēsim katra no tiem pamatformas. Jūs varat ievadīt saiti katrā no nosaukumiem, lai uzzinātu sīkāku informāciju par katru laiku.

Vienkārši laiki (vienkārši laiki): Lai runātu par darbību vienkāršā un vienkāršā veidā, tiek izmantotas vienkāršas formas.

Tagadne vienkārša (vienkārša tagadne). Vienkāršais tagadnes laiks runā par darbību, kas notiek vai tiek veikta šajā brīdī vai parasti. Vienskaitļa trešajā personā tiek pievienots burts –s, kas norāda trešo personu:

Marija ēd sviestmaizes.

Viņi staigāt uz mājām.

Vienkāršās pagātnes forma. Vienkāršais pagātnes laiks runā par darbību, kas jau ir notikusi, kas tika izdarīta pirms brīža, kad tā tika runāta, vai kas tika izdarīta parasti. Regulāros darbības vārdos pagātnes laiks tiek veidots, pievienojot galotni -ed vai -d darbības vārdos, kas beidzas ar -e. Neregulāros darbības vārdos nav vispārīgas formas, tāpēc katram no darbības vārdiem jābūt zināmiem:

Marija ēda sviestmaizes.

Viņi gāja uz mājām.

Vienkārša nākotne (vienkāršs nākotnes laiks). Ar vienkāršo nākotnes laiku mēs izsakāmies, kas notiks pēc brīža, kad mēs runājam. Tas tiek veidots ar palīgierīcēm būs vai , seko darbības vārda vienkāršā forma:

Marija ēdīs sviestmaizes - Marija ēdīs sviestmaizes.

Viņi staigās uz mājām - Viņi staigās uz mājām.

Progresīvais vai nepārtrauktais saspringums. Tādā veidā tiek izteikta darbība, kas notiek laikā, kad tā tiek runāta.

Pašreizējais pašreizējais (pašreizējais nepārtrauktais laiks). Šis darbības vārds attiecas uz darbību, kas šobrīd notiek. Tas veidojas ar darbības vārda būt (am, is, are) esamības laiku un darbības vārda ģerundu:

Marija ēd sviestmaizes.

Viņi staigā uz mājām.

Pagātnes nepārtrauktais laiks. Nepārtrauktais pagātnes laiks mums stāsta par darbību, kas notika kādreiz pagātnē. Tas tiek veidots ar darbības vārda pagātnes formu būt (bija, bija), kam seko darbības vārds Gerund:

Marija ēda sviestmaizes.

Viņi staigāja uz mājām.

Nepārtraukta nākotne (nepārtraukts nākotnes laiks). Nākotnes nepārtrauktība tiek veidota ar palīgkarību, darbības vārdu būt bez konjugācijas (be), kam seko darbības vārds gerundā. To lieto, lai norādītu darbību, kas notiks nākotnē:

Marija ēdīs sviestmaizes - Marija Jāēd sviestmaizes.

Viņi staigās uz mājām - Viņi staigā uz mājām.

Ideāli laiki (ideāli laiki). Ideālie laiki tiek izmantoti, lai atsauktos uz darbību, kas pabeigta noteiktā laikā.

Klāt perfekts (klāt perfekts laiks). Tas pauž darbību, kas beidzas šajā brīdī. Tas tiek veidots ar darbības vārdu būt tagadnē (ir, ir) un darbības vārda dalībniekam:

Marija ir ēduši sviestmaizes.

Viņi ir staigājuši uz mājām.

Pagātnes ideāls laiks. Pagātnes pilnība izsaka darbību, kas beidzās noteiktā pagātnes punktā. Tas ir rakstīts ar darbības vārda būt (bija) pagātnes laiku un darbības vārdu divdabī:

Marija bija ēdis sviestmaizes.

Viņi bija gājis uz mājām.

Nākotnes ideāls (nākotnes ideālais laiks). Nākotnes ideāls attiecas uz darbību, kas tiks pabeigta vai pabeigta nākotnē. Tas tiek veidots ar daļiņu gribu, kam seko darbības vārda vienkāršā forma (būt) un darbības vārda divdabis:

Marija būs paēdis sviestmaizes.

Viņi būs staigājis uz mājām.

Ideāls nepārtraukts saspringums. Šī darbības vārda forma norāda darbību, kas tiek veikta, un kas tiks pabeigta noteiktā brīdī vai ka, lai arī tā netiek veikta attiecīgajā brīdī, parasti tā tiek veikta.

Ideāls nepārtraukts tagadnes laiks. Pašreizējais pilnīgais nepārtrauktais laiks attiecas uz darbību, kas tiek veikta tieši tagad un beigsies noteiktā laikā nākotnē. Tas tiek veidots ar darbības vārda pašreizējo vienkāršo būt (ir, ir), kam seko darbības vārda divskaitlis būt (bijis) un darbības vārda gerunds:

Marija vai tu esi ēdis sviestmaizes.

Viņi ir staigājuši uz mājām.

Ideāls nepārtraukts pagātnes laiks. Tas runā par darbību, kas veikta pagātnē, un kas arī beidzas pagātnes mirklī. Tas tiek veidots ar darbības vārda būt (bijušo) pagātnes laiku, darbības vārda divdabu (būt) un darbības vārda ģerundu:

Marija bija ēdis sviestmaizes.

Viņi bija staigājis uz mājām.

Nākotne perfekta nepārtraukta. Tāpat šī forma runā par darbību, kas attīstīsies un beigsies kādā brīdī nākotnē. Tas tiek veidots ar palīggribu, darbības vārda vienkāršo formu (ir), darbības vārda divdabu būt (bijis) un darbības vārda ģerundu:

Marija būs ēdis sviestmaizes.

Viņi būs staigājis uz mājām.

Teikumu piemērs dažādos darbības vārdu laikos:

Suns tik skaļi rej.

Suns tik skaļi rēja.

Suns tik skaļi rej.

Suns tik skaļi rej.

Suns tik skaļi rej.

Suns tik skaļi rej.

Suns tik skaļi rej.

Suns bija tik skaļi rejis.

Suns būs tik skaļi rejis.

Suns tik skaļi rej.

Suns bija tik skaļi rej.

Suns būs bijis tik skaļi rej.