10 interesantu tēmu piemēri, ko apspriest vai prezentēt

Interesantas tēmas, ko apspriest vai atklāt

The interesantas tēmas, ko apspriest vai prezentēt ir tās tēmas, kurām var pieiet un apspriest no ļoti dažādām pozīcijām.

A debates Tā ir tikšanās, kurā divi vai vairāki cilvēki sniedz viedokli par kādu jautājumu, pēc tam argumentē savu nostāju un, visbeidzot, panāk vienošanos vai secinājumu. Šāda veida komunikatīvi pasākumi parasti tiek rīkoti skolās, parlamentos, universitātēs, televīzijas programmās u.c.

Prezentācija var būt mutiska vai rakstiska. Mutiskajā prezentācijā viens vai vairāki cilvēki runā par tēmu, bet atšķirībā no debatēm tā nav izklāsta pretējas pozīcijas, bet izstādes mērķis ir sabiedrībai uzzināt par kaut ko. Izstādes parasti tiek veidotas skolās, darbos, politiskos pasākumos u.c.

Debašu raksturojums

Katrai diskusijai būs noteiktas pamatiezīmes:

Izstādes raksturojums

Katrai izstādei būs noteiktas pamatiezīmes:

Kā sagatavot prezentāciju vai debates?

Interesantu tēmu piemēri, ko apspriest vai prezentēt

1. Izglītība nākotnē. Izglītība ir pamatdarbība dažādos cilvēka dzīves posmos jo tas nodrošina rīkus, kas tiks izmantoti dažādos dzīves aspektos un laukā profesionāli. Bet kāda būs izglītība pēc dažiem gadiem? Vai tas būs virtuāls vai aci pret aci? Kādi izglītības aspekti būtu jāuzlabo? Vai izglītība var būt iekļaujošāka un saistīta ar darbu?
   instagram story viewer
2. Dabisko telpu zaudēšana. Dabas telpas, piemēram, džungļi, meži, lauki un dažāda veida rezervāti, ir būtiskas cilvēku, dzīvnieku un augu dzīves vietas. Taču daudzas no šīm telpām ir samazinājušās mežu izciršanas, klimata pārmaiņu un citu iemeslu dēļ. Kā šīs dabas telpas var saglabāt? Kādas ir tās pazušanas sekas?
3. Tradicionālā zinātne un pseidozinātnes. Tradicionālo zinātni veido teorijas, kurām ir zinātniski pierādījumi un pierādījumi un ko atbalsta zinātnieku kopiena. Pseidozinātnes ir teorijas, kurām nav pierādījumu vai kuras nav pierādītas ar kādu zinātnisku metodi. Saistībā ar šo tēmu ir iespējams debatēt vai izpausties par tradicionālās zinātnes kritērijiem salīdzinājumā ar pseidozinātņu kritērijiem, cilvēku brīvību uzticēties vienam vai otram, cita starpā sīkumi.
4. Kriptovalūtas. Kriptovalūtas ir virtuālas valūtas, kuras arvien vairāk cilvēku iegādājas, lai veiktu ieguldījumus vai ietaupītu. Taču joprojām ir daudz cilvēku, kuri nezina par tās darbību un neuzticas šīs decentralizētās sistēmas drošībai. Saistībā ar šo tēmu ir iespējams debatēt vai atklāt, kā tie darbojas, kā tos pērk, ja var apmainīt pret īstu naudu, ja tās ir drošas, ja tās būtu jāregulē valsts struktūrām vai reklāmas utt.
5. Ēdot pārtiku ar transtaukskābēm. Tiek uzskatīts, ka tauku patēriņš ir negatīva lieta, taču tas tā nav: tauki ir būtiska uzturviela noteiktām ķermeņa darbībām, piemēram, enerģijas ražošanai. Tomēr mēs zinām, ka ne visi tauki ir veselīgi. Piemēram, transtauki var izraisīt paaugstinātu holesterīna līmeni, cita starpā sirds slimības. Kādi produkti satur šos taukus? Kāpēc? Vai uz visiem produktiem iepakojuma priekšpusē ir jānorāda, ka tie satur šāda veida taukus?
6. Ūdens lietošana un kopšana. Ūdens ir būtisks resurss cilvēku un citu dzīvo būtņu dzīvībai, taču, lai gan tas ir a atjaunojamais resurss, tas tiek patērēts ātrāk nekā tā attīrīšanas process kavējas un attīrīšana. Līdz ar to ūdens vietām sāk aptrūkties. Kā ūdeni var izmantot tā, lai tas neiztek? Kā var samazināt piesārņojuma līmeni dzeramajā ūdenī? Kam un kā jāregulē ūdens aprūpe?
7. Tradicionālās profesijas un jaunas profesijas. Tradicionālajām profesijām ir liels sociālais prestižs un tās saskaras ar bezgalīgiem pētījumiem, kas bagātinājuši universitātēs apgūstamās zināšanas. Jaunajām profesijām gan nav tik daudz akadēmisku tradīciju, bet atsevišķos gadījumos tās var būt interesantākas un mūsdienu sabiedrībai nepieciešamākas. Kā šie divi profesiju veidi atšķiras? Kuras ir visvairāk izvēlētas un kāpēc? Kādu karjeru man vajadzētu mācīties, lai nākotnē attīstītu noderīgas prasmes?
8. Māksla kā identitātes izpausme. Mākslai ir estētiski mērķi, bet tā ir arī komunikācijas līdzeklis, kurā mākslinieks pauž ar savu identitāti saistītus jautājumus. Turklāt tas ir kultūras iestudējums, ar kuru daudzi cilvēki jūtas identificēti. Bet vai visiem mākslas darbiem ir šīs īpašības? Kā ar abstrakto mākslu? Kuri mākslas darbi vislabāk reprezentē sabiedrību?
9. Filozofijas pielietojums citās disciplīnās. Filozofija tiek uzskatīta par daudzu zinātņu māti, taču gadsimtu gaitā disciplīnas tika nodalītas tā, ka katrai bija savi noteikumi un savi objekti pētījums. Taču šobrīd filozofija tiek pielietota sociālajās zinātnēs, piemēram, socioloģijā un tiesību zinātnēs, un dabaszinātnēs, piemēram, matemātikā, medicīnā un fizikā. Kā filozofija tiek pielietota citās zinātnēs? ¿Kāpēc tas ir tik svarīgi? Kāda nozīme ir ētikai, loģikai un epistemoloģijai dažādās zināšanu jomās?
10. Dzimumu stereotipi un sociālās lomas. Dzimumu stereotipi un lomas ir cerības par to, ko no cilvēkiem sagaida un kas viņiem jādara atbilstoši savam dzimumam. Tas ietekmē to, kā cilvēkiem vajadzētu izskatīties atbilstoši viņu dzimumam, ar kādām atpūtas aktivitātēm viņi drīkst nodarboties, kādus darbus viņi drīkst darīt, kā viņiem cita starpā uzvesties. Bet vai visiem jāspēj veikt vienu un to pašu darbu? Kā šie stereotipi tiek veidoti un atveidoti? Kā tos mainīt, lai sabiedrība būtu vienlīdzīgāka?

Skatīt arī: