10 kultūras hibridizācijas piemēri

The kultūras hibridizācija Tā ir dažādu grupu vai sabiedrību elementu saplūšana, kas rada jaunas cilvēka prakses. Šis process var notikt dažādās sociālās dzīves jomās, piemēram, tradīcijās, uzvedības un saziņas veidos, uzskatos, mākslā un valodā.

Kultūras hibridizācijas jēdzienu izstrādāja Néstors Garsija Kanklini, kurš terminu "hibridizācija" pārņēma no bioloģijas un pielāgoja sociālās zinātnes, lai plaši definētu kultūru sajaukšanos un apmaiņu.

Pēc autora domām, kultūras hibridizācija ir parādība, kurā senās un modernās jeb kultivētās, populārās un masīvās prakses tiek apvienotas, lai radītu jaunas.

Turklāt viņš apgalvo, ka, lai gan šāda veida saplūšana notika dažādos vēstures brīžos, tā ir raksturīga vēlajai modernitātei un mūsdienām, jo ​​šajā periodā tiek doti nepieciešamie nosacījumi, lai robežas starp vienu kultūru un citu kultūru nebūtu tik stingras un līdz ar to sociālā apmaiņa būtu vairāk šķidrumi.

Daži no šiem nepieciešamajiem nosacījumiem ir tehnoloģiju attīstība, masu mediju izveide, piekļuve izglītībai un

globalizācija. Kanklini izceļ arī citus iespējamos šīs parādības cēloņus, piemēram, migrācijas viļņus, vienošanās starptautiskā ekonomika, jaunu zināšanu iekļaušana un tradīciju pārstrāde, lai tās pielāgotu Klāt.

Tomēr šis process nav vienkāršs un dažos gadījumos rada segregāciju, jo ne visi subjekti var piekļūt jaunajām kultūras praksēm vai nejūtas ar tām identificēti.

Ņemt vērā: Kultūru hibridizācijas jēdzienu nevajadzētu jaukt ar jēdzieniem miscegenation vai sinkrētisms, jo tas ir termins, kas aptver visu sociālo prakšu saplūšanu.

• Skatīt arī: Meksikas tradīcijas

Kultūras hibridizācijas piemēri

Nestora Garsija Kanklini piedāvātie kultūras hibridizācijas piemēri

1. Vietējo ikonogrāfijas saplūšana ar spāņu ikonogrāfiju. Meksikas pamattautu gleznotāji veidoja gleznas, kurās tika sajaukti viņu tradīciju elementi un baroka un spāņu simboli.
2. Tango. Tas ir Argentīnas mūzikas stils, kas apvieno elementus no šīs valsts laukiem un Āfrikas, Spānijas un Itālijas tradīcijām.
3. Horhes Luisa Borhesa stāsti. Tie ir stāsti, kuros apvienoti Eiropas tradīciju elementi, grieķu-latīņu mitoloģija, 19. gadsimta Argentīnas literatūra un paražas, kā arī Austrumu kultūra.
4. cocoliche. Tas ir Buenosairesas dialekts, kas sajauc spāņu un itāļu valodas terminus un struktūras, lai radītu jaunus vārdus.
5. Antonio Berni darbs. Šī gleznotāja gleznās saplūst Eiropas un Argentīnas kultūrai raksturīgie elementi un stili.

Citi kultūras hibridizācijas piemēri

1. džeza saplūšana. Tas ir mūzikas apakšžanrs, kurā džezs tiek sajaukts ar citiem mūzikas stiliem. Piemēram, El Gato Barbieri dziesmas, jo tajās tradicionālais džezs sakausēts ar folkloru, tradicionālo mūzikas stilu no Argentīnas.
2. Džuliāna del Kasala dzejoļi. Tie ir dzejoļi, kuros Latīņamerikas poētiskā tradīcija ir sajaukta ar franču rakstnieka Šarla Bodlēra literārajām procedūrām.
3. foršā mūzika. Tas ir Peru izcelsmes mūzikas žanrs, kurā apvienoti dažādi stili, huayno, roks un cumbia.
4. Afro-Kolumbijas festivāli. Tie ir svētki, kuros ir afrikāņu un spāņu-kristīgās kultūras elementi. Piemēram, San Pančo festivāls vai Sanfrancisko de Asís.
5. Valsts arhīvs, Rodželio Salmona.Šajā arhitektūras darbā pamattautu tradicionālā būvniecības metode ir apvienota ar moderno stilu.

Interaktīvs tests praksē

Sekojiet līdzi:

• kultūras relatīvisms
• akulturācija
• transkulturācija
• Kultūras vērtības
• dialekti
• Kultūras mantojums

Atsauces

• Garsija Kanklini, N. (1997). Hibrīdkultūras un komunikācijas stratēģijas. Studijas par mūsdienu kultūrām, III(5), 109-128. Pieejams: Redalyc
• Mēbuss Retonda, A. (2008). Kultūras hibridisms: analītiskā atslēga Latīņamerikas modernizācijas izpratnei? Socioloģisks, 63, 33-49.