10 Letrilla piemēri

The letrilla Tā ir īsa poētiska kompozīcija, kurai parasti ir satīrisks vai burleskas tonis un kas parasti attiecas uz dažādām tēmām, piemēram, svētkiem, reliģiju vai mīlestību. Piemēram:"Ko tu ēd, vīrs?" Luiss de Góngora.

Vēstule pieder lirika, jo tas pauž subjektivitāti, tas ir, poētiskā es domas, pārdomas, idejas un jūtas.

Šāda veida dzejolis Tas ir raksturīgs Spānijas zelta laikmetam, un to ir sarakstījuši tādi slaveni autori kā Luiss de Góngora un Francisco de Quevedo.

• Skatīt arī: baroka dzejoļi

Vēstules raksturojums

Dažas vēstules īpašības ir šādas:

• Tēmas. Letrillas var risināt dažādas tēmas, taču parasti tās attiecas uz kādu tēmu satīriskā vai burleskas veidā.
• Struktūra. Burti sastāv no stanzas heksazilbes (sešas zilbes) vai astoņzilbes (astoņas zilbes) pantos un ir atskaņa arī asonants. Turklāt tiem ir atturas, kas attiecas uz skaņdarba galveno ideju, kas atkārtojas katras strofas beigās un vairumā gadījumu parasti atrodas dzejoļa sākumā.
• Retoriskas figūras. Letrilās tiek izmantotas dažādas retoriskas figūras, piemēram,
  instagram story viewer
  hiperbola, salīdzinājums, ironija un metafora, lai radītu estētisku efektu.

dziesmu tekstu piemēri

1. “Mācies, ziedi manī”, autors Luiss de Gongora (1561-1627)

Mācieties, Ziedi, manī
Kas iet no vakardienas uz šodienu,
tas vakardienas brīnums es biju,
un šodien es joprojām neesmu mana ēna.

Vakar rītausma man iedeva šūpuli,
zārka nakts man deva;
bez gaismas tas nomirtu, ja ne
Mēness man to aizdos:
Nu neviens no jums
beidz šādi beigties
Mācieties, Ziedi, manī
Kas iet no vakardienas uz šodienu,
tas vakardienas brīnums es biju,
un šodien es joprojām neesmu mana ēna

Saldais mierinājums neļķei
tas ir manā mazajā vecumā,
jo kurš man deva dienu,
divi viņam tik tikko iedeva:
augļu dārza maijvaboles,
Es kardena, sārtināta.
Mācieties, Ziedi, manī
Kas iet no vakardienas uz šodienu,
tas vakardienas brīnums es biju,
un šodien es joprojām neesmu mana ēna

Zieds ir jasmīns, jā, skaisti,
nav tas dzīvīgākais,
Nu, tas ilgst vēl dažas stundas.
Kādi zvaigžņu stari tai ir?
ja dzintars zied, tad tā ir viņa
ziedu, ko viņš patur sevī.
Mācieties, Ziedi, manī
Kas iet no vakardienas uz šodienu,
tas vakardienas brīnums es biju,
un šodien es joprojām neesmu mana ēna

Mūris gan rupjš
smaržā un krāsā,
vairāk dienu redz nekā cits zieds,
Nu, skatiet visa maija rezultātus:
mirsti brīnums, es gribu
un nevis dzīva siena puķe.
Mācieties, Ziedi, manī
Kas iet no vakardienas uz šodienu,
tas vakardienas brīnums es biju,
un šodien es joprojām neesmu mana ēna

Lai nav lielāka zieda
noteikumus piešķir Saulei
ka cildenajai saulespuķei,
Ziedu matusals:
acis ir glaimojošas
Cik lapas es tajā redzēju?
Mācieties, Ziedi, manī
Kas iet no vakardienas uz šodienu,
tas vakardienas brīnums es biju,
un šodien es joprojām neesmu mana ēna

1. "Zakristāna nauda", Luiss de Gongora (1561-1627)

Zakristiāna nauda
dziedot viņi nāk un dziedot viņi iet.

Trīs pēdējie, ja tas nebūtu pāris,
viņi bija galvenā atslēga
par pompu, ko šodien mums parāda
saules hidalgo.
Ar apspalvojumu lidot
iznāca viņa dēls,
kas izposta to, ko viņš viens pats,
un loquilla hijuela
Dzintars vēlas jervillu
kas noliedz Kordovanu.
Zakristiāna nauda
dziedot viņi nāk un dziedot viņi iet.

Divi Trojas zirgi un divi grieķi,
ar savu greizsirdīgo spītību,
viņi apbruņo Helēnu divu dienu laikā
no dārgakmeņiem un somām;
jo tā ir nauda aklajiem,
un nav nopelnīts ar lūgšanām,
saņem saimniekus ar dāvanām
un rabikano durvju sargs;
viņa diženums ir rūķis,
viņa melarhija, nelietis.
Zakristiāna nauda
dziedot viņi nāk un dziedot viņi iet.

Advokāts strādā reāli
pils, kāpēc tu zini
kāda interese un muļķības
uz akmeņiem viņi izliek zīmi;
dariet to vēlāk slimnīcā
kails piekūns,
kam meita un sirds
viņš atdeva pūru, kas viņam patika būt,
sievietei, bende,
par pūru, vanags.
Zakristiāna nauda
dziedot viņi nāk un dziedot viņi iet.

Ar divām saujām saules
un četri kauliņi
atkārtojiet otru karavīru
Tiroles grāfam;
Fēnikss dari to, spāņu,
zelta kaklarota un skaistas spalvas;
izdalot šīs dzirksteles
no viņas dārgakmeņiem, kā arī veiksme
pārvērš to par tārpu,
tāds galants putns.
Zakristiāna nauda
dziedot viņi nāk un dziedot viņi iet.

Mantojums, ka uguns un dzelzs
izlutināja četrus radiniekus,
atrada piekto ar zobiem
ķemmēt pliku līdz puravam;
mantota veiksmes vai kļūdas dēļ,
un viņa rijība nepiedod;
capona jaunie tītari
kamēr frankolīni ēsmu,
un visbeidzot pie sava galda Eva
viņš vienmēr kārdina Ādamu.
Zakristiāna nauda
dziedot viņi nāk un dziedot viņi iet.

1. “Sūtīt mīlestību savā nogurumā”, autors Luiss de Gongora (1561-1627)

Sūtiet Mīlestību savā nogurumā
lai viņš sēž un nesaka:
bet es esmu priecīgāks
lai tas ir teikts nevis jūtams.

Vecajā Mīlestības likumā
ir tik daudz lapu
ka tas, kurš cieš visvairāk un ir klusākais,
kas nodrošinās labākus rezultātus;
skumjākais no mīļotā
tas, miris no ienaidnieka rokām,
tārpi viņu atrada
noslēpumi vēderā
Sūtiet Mīlestību savā nogurumā
lai viņš sēž un nesaka:
bet es esmu priecīgāks
lai tas ir teikts nevis jūtams.

Ļoti labi, kurš vainos
muļķim uz ko
ka kā baļķis cieš
un kā akmens es klusēšu;
Sūti Mīlestību to, ko es sūtu,
ka es domāju ļoti bez samazinājuma
atbrīvo manu mēli
un tās likumiem att.
Sūtiet Mīlestību savā nogurumā
lai viņš sēž un nesaka:
bet es esmu priecīgāks
lai tas ir teikts nevis jūtams.

Es zinu, ka viņiem mani ir jāizved
mašīnā ar rīstiņu,
kad mīlestība stāsies kvadrātā
noziedznieki par izteikšanos;
bet es plānoju sūdzēties,
jūtoties aizvainots,
jo jūras šalkas mainījās
kad vējš tevi nogurdina.
Sūtiet Mīlestību savā nogurumā
lai viņš sēž un nesaka:
bet es esmu priecīgāks
lai tas ir teikts nevis jūtams.

Es zinu dažus jaunus
kurš ir ļoti zinošs
ka drīzāk cupid patur
tas, kurš glabā savu noslēpumu;
un ja neapdomīgais nomirst
par mīlošu vērsi,
nomirs bez atzīšanās
par to, ka viņš nevainoja savu ienaidnieku.
Sūtiet Mīlestību savā nogurumā
lai viņš sēž un nesaka:
bet es esmu priecīgāks
lai tas ir teikts nevis jūtams.

1. "Mana neskaidrā cerība", autors Luiss de Gongora (1561-1627)

Mana neskaidra cerība
ir palicis neskaidrs, ak skumji!
Kas redzēja vaska spārnus
cik slikti mana Saule viņiem uzticas!

Uzdrīkstēšanās viņa atdeva sevi vējam
mana neskaidrā cerība, tik ļoti,
ka manu asaru viļņi
viņš bēdīgi slavens ar savu pārdrošību,
nu ka vesels elements
asaru urna ir maz.
Ko lai es saku, lai būtu tik traks,
vai tik spārnota uzdrīkstēšanās?
Mana neskaidra cerība
ir palicis neskaidrs, ak skumji!
Kas redzēja vaska spārnus
cik slikti mana Saule viņiem uzticas!

Kā neskaidrs, tas bija gaišs
vadīt manu cerību
Sasodīts, knapi pietiek
redze ceturtajā sfērā.
Slikti zaudēts. skrējiens
vērpjot, nelaimīga veiksme
apskāva par manu nāvi
mana dāsnā spītība
Mana neskaidra cerība
ir palicis neskaidrs, ak skumji!
Kas redzēja vaska spārnus
cik slikti mana Saule viņiem uzticas!

1. “Lidojiet, domājiet un pastāstiet viņiem”, autors Luiss de Gongora (1561-1627)

Lidojiet, domājiet un pastāstiet viņiem
Acīs, kuras es tev sūtu
ka tu esi mans

Greizsirdīgi dvēsele tevi sūta
Uzcītīgais ministrs,
Ar reģistrācijas tiesībām
Un ar spiega ļaunprātību;
Palutiniet dienas gaisu,
Naktī uzkāpiet uz hallēm
Ar tādiem neredzamiem spārniem
Cik daudz ar smalkiem soļiem.
Lidojiet, domājiet un pastāstiet viņiem
Acīs, kuras es tev sūtu
ka tu esi mans

Jūsu lidojums ar uzcītību
Un klusums beidzas
pirms viņu derīguma termiņš beidzas
prombūtnes apstākļi;
Ka nav uzticamas pretestības
No tādas stiklainas ticības,
aiz stikla sienas,
Un smilšu smūtijs.
Lidojiet, domājiet un pastāstiet viņiem
Acīs, kuras es tev sūtu
ka tu esi mans

Paskaties uz savām mājas drupām
No dažiem stīviem karavīriem,
ka piedodot viņu izsalkumu
Viņi draud vīriešiem;
Nebrīnieties par tādiem,
Jo, lai gan viņi vērpj tādus
kriminālās ūsas,
Viņi apjož civilos zobenus.
Lidojiet, domājiet un pastāstiet viņiem
Acīs, kuras es tev sūtu
ka tu esi mans

Jūsu un manam godam,
Jūs atmetat šos cilvēkus,
Kādas tev būs šīs otrdienas?
Liktenīgāks par dienu;
Nu Argalijas šķēps
Tas jau ir izdomāts
Kas var būt vairāk par zeltainu
Cik stiprs ir Ahillejs.
Lidojiet, domājiet un pastāstiet viņiem
Acīs, kuras es tev sūtu
ka tu esi mans

Ja ļausi ienākt mūziķiem,
Noteikti būs manas dusmas,
Jo tie aizsargā acis
Un lēkt ausis;
Kad viņi ārvalstu sūdzības
Dziedi, apli, domā,
Un balss, nevis instruments
Atņemt savus tiesu izpildītājus.
Lidojiet, domājiet un pastāstiet viņiem
Acīs, kuras es tev sūtu
ka tu esi mans

1. "Naudas kungs ir spēcīgs džentlmenis", Fransisko de Kvevedo (1580-1645)

Māt, es pazemojos līdz zeltam,
viņš ir mans mīļākais un mans mīļotais,
Nu no mīlestības
tas vienmēr ir dzeltens.
Ka tad dubultā vai vienkārši
dara visu ko gribu
Spēcīgs bruņinieks
ir Naudas kungs.

Indijā dzimušais pagodināts,
kur pasaule tevi pavada;
nāk nomirt Spānijā
un tas ir apbedīts Dženovā.
Un kas tad viņu pieved malā
tas ir skaisti, pat ja tas ir nikni,
Spēcīgs bruņinieks
ir Naudas kungs.

Viņš ir Galāns, un viņš ir kā zelts,
krāsa ir bojāta;
liela vērtība
tik kristietis kā mauris;
Nu, kas dod un atņem pieklājību?
un pārkāpt jebkuru jurisdikciju,
Spēcīgs bruņinieks
ir Naudas kungs.

Viņi ir viņa galvenie vecāki,
un ir dižciltīgs,
jo austrumu dzīslās
visas asinis ir īstas.
Un tad viņš ir tas, kurš dara to pašu
hercogam un ganam,
Spēcīgs bruņinieks
ir Naudas kungs.

Kurš gan cits nebrīnās
redzēt viņa godībā, bez maksas,
kas ir mazākais no tavas mājas
Kastīlijas Doña Blanca?
Bet tad tas dod zemo krēslu
un padara gļēvu karotāju,
Spēcīgs bruņinieks
ir Naudas kungs.

Viņu dižciltīgie ģerboņi
Viņi vienmēr ir tik galvenie
ka bez viņu karaliskajiem vairogiem
nav dubultu ģerboņu;
un tad uz tiem pašiem ozoliem
viņa kalnracis iekāro,
Spēcīgs bruņinieks
ir Naudas kungs.

Par importēšanu darījumos
un dod tik labu padomu
veco māju mājās
kaķi to pasargā no kaķiem;
un labi, viņš pārkāpj pieticību
un mīkstina bargāko tiesnesi,
Spēcīgs bruņinieks
ir Naudas kungs.

Un viņa majestāte ir tik liela,
lai gan viņu dueļi ir apnikuši,
ka ar ir uztaisījis telpas
nezaudē savu autoritāti.
jo tas dod kvalitāti
dižciltīgais un ubags,
Spēcīgs bruņinieks
ir Naudas kungs.

Es nekad neesmu redzējis nepateicīgas dāmas
pēc jūsu patikas un hobija,
ka dublona sejām
viņi veido savas lētās sejas;
un labi, viņš viņiem liek bravūru
no ādas somas,
Spēcīgs bruņinieks
ir Naudas kungs.

Tie ir vairāk vērti jebkurā zemē
(skatiet, vai viņš ir ļoti gudrs)
viņu vairogi mierā
kas viņus ieskauj karā.
Un tad viņš apglabā nabagus
un padara svešinieku par savējo,
Spēcīgs bruņinieks
ir Naudas kungs.

1. fragments no"Klusi", Fransisko de Kvevedo (1580-1645)

Svētais klusums apliecināja:
Es nevēlos, draugi, runāt;
Nu, mēs redzam, ka klusējam,
Neviens netika apstrādāts.
Ir pienācis laiks iegūt jēgu:
Lai citi dejo pēc skaņas,
Kluss.

Ka viņi iekost ar labu koncertu
Garākajam zirgam
Pikadors, ja viņš ir dzīvs,
Konditorejas šefpavāri, ja viņš ir miris;
Ka ar pārklātu kārtaino mīklu
Uzdāvini mums frīzu kūku,
Kluss.

Ko meklēt viedokļiem
Maisiet ļoti nomodā
Bārtulas juristi,
Abati savas sievas.
Ja jūs tos redzat tribīnēs
kas pelna vairāk nekā vīrietis,
Kluss.

(…)

Ļaujiet advokātam būt
Bagāts ar savu skaisto sievu,
Vairāk par viņas labo izskatu
Tas viņa labā izskata dēļ,
Un tas labam izskatam
Ņemiet līdzi bārdu,
Kluss.

Kādi toņi jūsu galantēm
Dziediet Huanilla krāpšanos,
Jo viņi jau dziedot prasa
Meitenes, piemēram, vācietes;
Tas tonī, izdarot žestus,
Jautājiet bez atskaņas vai iemesla,
Kluss.

Sieviete tur vietā
Ka tūkstoš automašīnu, par prieku,
Viņš vadīs četrus zirgus,
Kas zina, kā tos izmest.
Es zinu, kas sūta sāli
Tava mašīna kā šķiņķis,
Kluss.

jautājiet atkal un atkal,
Izliekoties par jaunavu dvēseli,
Maiga palmu jaunava,
Un viņas jaunavība ir datēta;
Un lai tiesnesis apstiprina
Ar baloža asinīm,
Kluss.

1. "Ēd to ar savu maizi", Fransisko de Kvevedo (1580-1645)

Ka vecis, kurš prasmīgi
Tas iedegas, krāso un krāso,
notraipīt tinti
Pie viņa galvas papīra;
Tas maina dabu
Viņa muļķībās es protevo;
Lai melnais krauklis austu,
guļošais baltais balodis,
Ar savu maizi viņš to ēd.

ka vecene atnesa
Tagad jūs vēlaties izklaidēties
Un ka tu gribi sevi redzēt, meitene
Bez kalpošanas šajā dzīvē;
ļaujiet viņai precēties pārliecināti
Tas ieņems katru gadu,
Nedomājot par maldināšanu
Tas, kurš viņu ņem par sievu,
Ar savu maizi viņš to ēd.

Cik daudz sarunu
kas ir iemesls nicinājumam,
Tā sievietē, kas ir muļķis
Esiet izdevīgāks;
kas apprecas ar svētību
Baltais ar goringu,
bez izsniegšanas
Romas radniecība,
Ar savu maizi viņš to ēd.

Ka tajā neglītajā sievietē
(Tik daudziem ir apnikuši rijība)
Nozagt Buļļa seju
Krusta kara slava;
Lai jūs vienmēr būtu piekāpīgs
No tīras labas sievietes;
Tādos netikumos, kādi tu vēlies būt
Un sodos Sodoma,
Ar savu maizi viņš to ēd.

Nekā drēbnieks, kurš mūs nodīrā
Dari ar lielisku sajūtu,
Uz naglas testaments
par to, ko viņš noķēra ar viņu;
Ka viņš ir tik daudz parādā savai zvaigznei,
Ka kļūdas viņa darbos
Lai tie paliek pārpalikumi jūsu mājai
Kad parādās nāve,
Ar savu maizi viņš to ēd.

1. "Pirmā vēstule", Baltazars de Alkazars (1530-1606)

Par dāmu, kura vēlāk dod,
Nesakot "atnāc pēcpusdienā"
Dievs tevi pasargā.

no kuras neviens netiek atlaists,
Un tas, kurš jautā deviņos,
Viņš vairs nav parādā desmit,
Neko viņš tev neprasa;
No kā to ēd šādi,
It kā nebūtu vēlu,
Dievs tevi pasargā.

kas nedod cerību,
Jo viņš nepiekrīt pusei
Starp cerību un līdzekli,
Ka viens otru sasniedz;
No kura kopš viņa audzināšanas
Viņš vienmēr ienīda kavēšanos;
Dievs tevi pasargā.

No tā, kurš atrodas šādā punktā,
Ka viss cieš,
Un tas, kurš neprasa piedāvājumus
Ko viņš dod tam, kas lūdz;
No kurš saka tam, kurš aiziet
Neprasot viņam, ka viņš ir gļēvulis
Dievs tevi pasargā.

1. Fragments no filmas "Lai dzīvo brīvība", autors Luiss Zalless (1832-1896)

Ir jauki pavadīt dzīvi
brīvāks par gazeli
kā putns, kas lido
Nevienam to neliedzot;
Un kā gaiss tuksnesī
Jā, patiesi!
Un lai dzīvo brīvība!

Tāpat kā beduīns, kurš labo
Jūsu veikals, kur vēlaties,
Neko neapmulsinot,
Un nedomājot, ka tas viņu nomoka
Jebkurā pilsētā vai ciematā,
Kāda putra!
Es izšķiros pēc vēlēšanās,
Un lai dzīvo brīvība!

Man vienalga rītdiena
Un drīz es aizmirsu vakardienu,
Man nevajag ēst
Un tur, tiklīdz jarana,
Bet ja bēdas mani skar,
Viņi kļūdās
Ja tu domā, ka man jāraud,
Un lai dzīvo brīvība!

Interaktīvs tests praksē

Sekojiet līdzi:

• dzejas veidi
• soneti
• odes
• Epigramma
• Idille
• Himna

Atsauces

• Dīgļu rokasgrāmatas. (s.f.). Pantiņu veidošanas māksla.
• Montaners, A. (2015). Spāņu literatūras žanru un lirisko modalitātes vārdnīca. DOI: 10.13140/RG.2.1.2607.5368