Radio ziepju operas scenārija piemērs

The radio-romāns Tas ir viens no pirmajiem radio žanriem, kam bija lielas saknes sabiedrības vidū un kas sastāv no literārā darba dramatizēšanas vai teātra, dramatizēts un atbalstīts ar diktora un skaņu efektu palīdzību, lai panāktu klausītāja ievadīšanas efektu izdevums.
Tas atšķiras no radio drāmas, kurā šajā žanrā ir pabeigts darbs vienā piegājienā; tā vietā radio ziepju opera dramatizējums tiek pārraidīts vairākās epizodēs, ar mainīgu ilgumu un var būt no dažām nodaļām līdz vairāk nekā simts.
Svarīguma un nozīmīguma piemērs radio ziepju opera, tika pārraidīta romāna adaptācija H.G. Velss, "Pasaules karš". 1938. gadā to adaptēja un stāstīja Orsons Velss, mainot Londonas pilsētu, kas citēts romānā “Vieta Ņūdžersijas štatā, ASV”. Apraides formas dēļ tas radīja panikas stāvokli to iedzīvotāju vidū, kuri klausījās raidījumu. Orsons Velss publiski atvainojās. Mazāk zināms ir tas, ka vienpadsmit gadus vēlāk, 1949. gadā, tas pats notika Kito pilsētā, Ekvadorā; panikas un turpmākas neapmierinātības stāvoklis, kas daudziem cilvēkiem lika uzbrukt radiostacijas iekārtām un uz diviem gadiem to atspējot.

A Radio romānu scenārijs tas ir līdzīgs teātra scenārijam; Tikai šajā vietā tiek norādīti skaņas efekti. Turklāt stāstītājam tiek dota ļoti svarīga iejaukšanās.
Piemērs adaptācijai radio ziepju operai no rindkopas "Atjautīgais Hidalgo Dons Kihots de la Manča":
Sākotnējais teksts:
"Daudzas reizes viņš sacentās ar savas vietas priesteri (kurš bija mācīts vīrs, beidzis Sigüenzu), par kuru bija bijis labāks kungs, Palmerīns no Anglijas vai Amadís de Gaula; bet meistars Nikols, frizieris no tās pašas pilsētas, teica, ka neviens nav ieradies pie Fēbu bruņinieka un ka, ja tāds ir, Viņu varēja salīdzināt, viņš bija Dons Galors, Amadís de Gaula brālis, jo viņam bija ļoti labi viss; ka viņš nebija smalks džentlmenis, nebija arī tik brēcošs kā brālis un ka, kad runa bija par drosmi, viņš nebija tālu aiz muguras. "
Radio ziepju operas scenārijs:
Stāstītājs: "Viņš daudzkārt sacentās ar vietējo priesteri un frizieri Meisu Nikolu, kurš bija labākais džentlmenis"
(Uz galda skan trauku un glāžu skaņas)
Dons Kihots: "Un jūs, Kura kungs, kas esat ļoti mācījies, kurš, jūsuprāt, bija labāks bruņinieks, Palmerīns no Anglijas vai Amadís de Gaula?"
Priesteris: Ir taisnība, Don Alonso, ka esmu Sigüenza absolvents, un no jātnieku studijām es uzskatu, ka Amadís ...
(Uz galda atskan glāzes klaudziens un Bārddzinis pārtrauc)
Meistars Nikols: Nu, es uzskatu, ka neviens no bruņiniekiem, par kuriem jūs runājat, nesasniedz Fēbusa bruņinieka varenību un, ja nejauši Dažus var salīdzināt ar viņu, tas būs nekas mazāks kā Dons Galaors, Amādija brālis, jo šim Donas Galoram bija ļoti labi nodrošināts stāvoklis viss; Turklāt viņš nebija izvēlīgs džentlmenis, kā arī nebija tik niecīgs kā Amadís, kurš nebija tālu aiz drosmes ”.
(Saruna turpinās čukstus, kamēr stāstītājs runā).