Zinātnes funkcijas

Zinātne ir zināšanu, metožu un procesu kopums, kura mērķis ir atklāt un izmantot dabas parādības un gūt no tām labumu. Savai funkcijai tā izmanto pozitīvus procesus, kas pēc pētījumiem un teorijām rada likumus, kas veido universālus kritērijus vai likumus.

Šis zinātniskais aspekts ir saistīts ar faktu, ka cilvēkam pēc savas būtības ir vajadzība meklēt lietu un parādību cēloni, kas liek viņam meklēt zinātnes raksturojums un tā galīgie mērķi.

Zinātnes pamatīpašības:

Pamata zinātne.- Pamatzinātne ir primārais empīriskais skaidrojums par parādībām, kas notiek ikdienas apstākļos.

Lietišķā zinātne.- Šī ir zinātne, kas paredzēta cilvēku, nozaru un sabiedrības labā, tā aptver vairākas apakšnodaļas un ir mūsdienu civilizētās sabiedrības pamats.}

Dabas zinātnes.- arī bioloģiskās zinātnes; Šīs zinātnes aptver visus dabā redzamos dabiskos procesus, to pieeja parasti ir viena no pētījumus un studijas, un vēlāk, pārejot uz to, dodas vispārējā dienestā industriāls.

Psiholoģiskās zinātnes.- Šīs zinātnes ir sociālā režīma zinātnes, tās pēta gan garīgās, gan smadzeņu ķīmiskās parādības, tas viss, tiekoties pēc cilvēka labuma un tā procesu atklāšanas, pat nezinot cilvēku.

Precīzās zinātnes.- Šīs zinātnes ir atbildīgas par pētījumu veikšanu un matemātisko un fizisko procesu vadīšanu gan matērijā, gan

Viltus zinātne.- Šīs zinātnes aptver visas nozares, un to pamatā ir fakts, ka kaut kas ir taisnība, kamēr nav pretrunu, to var uzskatīt par zālēm un homeopātija, kas, kaut arī tām var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz tās savienojumiem, precīzi nezina reālās sekas, kļūstot par zinātnes daļu dogmatisks.

Zinātniska metode.- Zinātniskā metode ir procesu virkne, kas, loģiski dekantējot, dod pozitīvu rezultātu, kas var nākt klajā ar likuma formulēšanu. Veicamās darbības, kaut arī tās ne vienmēr ir vienādas, var apkopot šādi:

uz) Novērošana.- Šajā brīdī parādības tiek aplūkotas vai nu ar zinātniskām metodēm tieši, vai tikai ar personīgu novērošanu.
b) Pieeja.- Šeit ir problēma, tās izmaiņas un redzamās atšķirības.
c) Hipotēzes vai teorijas.- Ar šo soli tiek izvirzītas hipotēzes, kas ir daļēji secinājumi, kas mūs novedīs pie loģiskām teorijām par iespējamiem meklētajiem rezultātiem un ieguvumiem.
d) Eksperimentēšana.- Eksperimentēšana ir process, ar kuru viņi mēģina pārbaudīt visus iepriekš pētītos procesus. Veicot eksperimentus, rezultāti tiek iegūti daļēji vai galīgi.
un) Rezultāti.- Pēc eksperimenta tiek iegūti rezultāti, kas jāreģistrē un jāsaglabā, lai pēc dažādiem eksperimenta atkārtojumiem viņi varētu norādīt atbilstošo secinājumu.
F) Likums.- Tas ir pēdējais zinātniskās metodes solis, un šajā likumā, kas tiks ievērots zinātniski (bet kuras galu galā pietrūks, kamēr nav pierādīts pretējais) un ka šī parādība un rezultāti būs noteicošie pārliecinošs.

Okultās zinātnes.- Tie ir virkne uzskatu, kas svārstās starp ticību un misticismu, būtībā tie ir dogmatiski jēdzieni kas ir ieguvuši mistiskas un maģiskas konotācijas, kurās ar empīriskas alķīmijas palīdzību viņi izveidojas kā Maģija.