Morālo normu piemērs

Morāles normas ir likumi, priekšraksti vai vadlīnijas, kas regulē indivīdu rīcību noteiktā sabiedrībā. Tas ir rīcības kodekss, kas koncentrējas uz vērtībām, kas saistītas ar labu, ļaunu, taisnīgumu un veselīgu līdzāspastāvēšanu.

Lai precīzi definētu morāles normas, ir svarīgi saprast, kas ir morāle, uz ko tā attiecas. Vārds morāli Tas nāk no latīņu valodas morāļi, kas nozīmē "atsaukšanās uz paražām vai lietu izdarīšanas veidu". Morāle ir saistīta ar indivīdu rīcību no labā un ļaunā. Katram cilvēkam ir uzskatu vai morālo vērtību sistēma, uz kuras viņi balstās uz savu eksistenci un līdzāspastāvēšanu ar citiem.. Morāle regulē cilvēku rīcību; kā viņi tiek galā ar sociālajām situācijām: lietas, ko viņi darītu vai nedarītu pēc kritērijiem savs un vienlaikus kolektīvs, kas nosaka to, kas tiek uzskatīts par pareizu un nepareizu cieņai cilvēks.

Morāles standarti tos mācās no sociālās līdzāspastāvēšanas un mijiedarbības ar citiem cilvēkiem; balstās tādas vērtības kā labums, tikums, pienākums, taisnīgums, cieņa, cieņa

, kas tiek pārraidīti, lai izveidotu veselīgu un cieņpilnu sociālo līdzāspastāvēšanu, kurā ņemtas vērā cilvēktiesības un pienākumi.

Morāles normu vispārīgās īpašības

• Tās nav sodāmas normas; tas ir, tā neatbilstība nav sankcionēta. Atšķirībā no tiesību normām morāles normas nav ierakstītas oficiālā kodeksā vai konstitūcija, kas ir jāievēro un kuras pārkāpums nozīmē sodu, piemēram, cietumu vai a atlīdzība.
• Morāles normas pārkāpšana var izraisīt sociālo noraidījumu, nepareizu pielāgošanos sociālajai sistēmai, vainas izjūtu, starp citiem.
• Viņi ir nesavainojami. Citiem vārdiem sakot, jūs nevarat piespiest viņus tos izpildīt: jūs nevarat piespiest vai piespiest kādu pret viņu gribu ievērot šos noteikumus.
• Laika gaitā tie var atšķirties. Viņi nav dogmatiski; tas ir, tie nav neelastīgi vai absolūti. Tie tiek novērtēti un tos var modificēt atbilstoši sociālajai un individuālajai apziņai, kultūrai vai vēsturiskajam brīdim. Kas ir morāli vai amorāli vienam cilvēkam, kultūrai vai sabiedrībai, var nebūt citam.
• Viņi ir iekšēji un paši uzlikti. Šīs normas nosaka pati sirdsapziņa, balstoties uz noteiktu vērtību un sociālo morālo kritēriju atspoguļošanu un pieņemšanu. Tas ir saistīts ar brīvu gribu, ar brīvību izvēlēties, kā rīkoties, balstoties uz katra cilvēka sirdsapziņu. Brīvība nozīmē, ka ikviens var izlemt savu dzīves veidu; katrs cilvēks var brīvi pieņemt un uzspiest noteiktas morāles normas, kas regulētu viņu rīcību. Cilvēki izlemj, vai viņi ievēros vai ne.
• Viņi ir autonomi; tas ir, katrs cilvēks tos izveido; tie nav atkarīgi no struktūras vai iestādes, kas tos izsniedz oficiāli. Uz tiem neattiecas vai nav atkarīgi noteikumi, ko pieņēmusi ārēja struktūra, kā tas ir tiesību normu gadījumā.
• Tie nozīmē indivīda atbildību, spēja uzņemties atbildību par viņu rīcību, par pozitīvajām vai negatīvajām sekām, kas no tām izriet.
• Viņi ir vienpusīgi. Tas nozīmē, ka subjekts ir tas, kurš ievēro normu un rīkojas pats, nepastāvot citai personai vai institūcijai, kas gaida šo piepildījumu vai piespiež to. Piemēram, juridiskie likumi ir divpusēji, jo ir iesaistītas divas puses: kas to pieprasa atbilstību likumiem, kā arī piešķir tiesības un kurš ievēro savus pienākumus un pilda savus pienākumus Tiesības.
• Morāles standarts ņem vērā to, kas ir pareizs ne tikai indivīdam, bet arī cilvēkiem kopumā. Ja tas balstītos tikai uz vienas personas interesēm, neņemot vērā citus, tā nebūtu morāla norma, jo tā būtu balstīta uz pašlabuma un savtīguma kritērijiem. Morāles normām jābūt derīgām, neitrālām un vispārpiemērojamām atbilstoši vērtībām, kuras uzskata par taisnīgām, labām un pareizām.
• Tie ir balstīti uz sociālajām vērtībām un kopīgi kopīgi. Morāles normas ir kopīgas, jo to pamatā ir kritēriji un vērtības, kas regulē to, kas ir labs vai slikts, kas pozitīvs vai negatīvs līdzāspastāvēšanai, cieņai un sociālajam taisnīgumam. Persona pieņem un uzliek morāles normu, kuru savukārt pieņem vai apstiprina sabiedrība. Morāles normas turklāt ir balstītas uz ideju, ka katram cilvēkam ir jārīkojas tā, lai tas, ko viņš dara, būtu arī tas, ko viņš sagaida no citiem.

40 Morāles normu piemēri

1. Neņirgājieties par citu cilvēku fiziskiem vai psiholoģiskiem defektiem. Piemēram, ņirgāties par cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte, piemēram, Dauna sindroms.
2. Nenodariet cilvēkiem sāpes vai fizisku kaitējumu; piemēram, nemociet un nesitiet. Šajā gadījumā, piemēram, spīdzināšana dažās valstīs ir izmantota vai tiek izmantota kā atzīšanās metode, pat ar likumu garantēta. Šis ir piemērs tam, kā morāles likums var būt pretrunā ar likumu vai otrādi.
3. Nenodariet psiholoģisku kaitējumu citiem; nedarīt kaut ko tādu, kas varētu ietekmēt kāda emocionālo stabilitāti.
4. Nepiespiediet kādu darīt kaut ko tādu, ko viņš nevēlas vai kas ir pretrunā ar viņu principiem.
5. Nepametiet bērnus uz ielas. Vecākiem jāuzņemas atbildība par bērnu aprūpi.
6. Neatbrīvojieties no mājdzīvniekiem, izliekot tos uz ielas.
7. Nesaki noslēpumu, ko kāds tev uzticēja. Pārkāpjot šo morāles normu, tiek lauzta arī jūsu uzticība kādam.
8. Atgrieziet objektus, kurus kāds cits jums aizdeva.
9. Uzturiet solījumus, kas doti citiem cilvēkiem, un izpildiet saistības pret citiem.
10. Ka jūsu rīcība nekaitē un nekaitē citiem cilvēkiem. Piemēram, kad uzņēmējs meklē personīgus panākumus par darbinieku ekspluatācijas un sliktas izturēšanās cenu.

1. Meklējiet citu labklājību.
2. Ja jums ir varas vai varas pozīcija, nelietojiet to ļaunprātīgi, gūstot labumu tādā veidā, lai nodarītu kaitējumu vai izmantotu citus.
3. Palīdziet kādam, kurš sauc palīdzību vai atrodas ārkārtas situācijā.
4. Neiebrauciet telpās, kas paredzētas invalīdiem.
5. Neapkrāpieties jebkura veida sacensībās vai spēlēs, kurās piedalāties.
6. Neatstājiet vecāka gadagājuma cilvēkus; palīdzēt viņiem visu, kas viņiem nepieciešams.
7. Nenodrošiniet kādam līdzekļus, lai izdarītu kādu darbību pret sevi, piemēram, pašnāvību.
8. Esiet lojāls cilvēkiem; ievērot paktus vai pienākumus, kas mums atbilst citiem. Piemēram, uzticība attiecībās.
9. Neizmetiet ūdeni un pārtiku.
10. Nepiesārņojiet vidi ar atkritumiem: ielām, upēm, dabu, jūru utt.
11. Neizmantojot cilvēku neaizsargātību.
12. Nediskriminē un nešķiro cilvēkus pēc viņu rases identitātes; piemēram, nenolaist cilvēku, kurš pieder vietējai etniskai grupai.
13. Nediskriminē un nešķiro cilvēkus pēc viņu fiziskā izskata; piemēram, neapvainot cilvēkus, kuriem ir invaliditāte.
14. Nediskriminē un nešķiro cilvēkus viņu runas veida dēļ; piemēram, nejokot un nepadarīt mazāk cilvēku, kuriem sava sociālā stāvokļa dēļ ir noteikts uzstāšanās veids.
15. Nediskriminē un nešķiro cilvēkus viņu valodas dēļ; piemēram, pamatiedzīvotāju valodas.
16. Nediskriminē un nešķiro cilvēkus viņu seksuālo priekšroku dēļ; piemēram, kaitējuma nodarīšana vai atšķirīga attieksme pret cilvēkiem ar homoseksuālu izvēli.
17. Nediskriminējiet un nešķirojiet cilvēkus viņu reliģijas dēļ.
18. Palīdziet cilvēkiem ar zemiem ekonomiskajiem resursiem.
19. Saki taisnību; nesaki melus.
20. Neapvainojiet cilvēkus.
21. Nezog no citiem; piemēram, nauda vai citu cilvēku priekšmeti.
22. Rūpēties par bērniem pēc iespējas labāk; jābūt uzmanīgiem pret savu veselību, izglītību, pamatvajadzībām, pārtiku utt.
23. Rūpēties par mājdzīvniekiem; uzņemties atbildību par viņu aprūpi un barošanu.
24. Ka bērni un jaunieši ciena vecākus cilvēkus; vecākiem, vecākiem cilvēkiem, skolotājiem.
25. Neprasiet kādam kaut ko tādu, kas varētu nodarīt jums ļaunu. Piemēram, lūgt kādu iesaistīties nelikumīgā darbībā.
26. Neizspiest naudu no cilvēkiem; tas ir, nemēģinot piespiest cilvēku kaut ko darīt vai iegūt naudu no kāda, izmantojot draudus.
27. Nemaldināt; piemēram, melošana kādam, pārdodot produktu vai pakalpojumu.
28. Necieniet citus.
29. Nelietojiet ļaunprātīgi izmantot uzticību, ko kāds mūsos izvirza.
30. Ņem vērā citu cilvēku viedokļus.