Jēdziens definīcijā ABC
Miscellanea / / July 04, 2021
Autors: Florencia Ucha, sept. 2009
Termins centralisms kā vadmotīvu apzīmē to doktrīnu, kas veicina funkciju un pilnvaru centralizāciju. Būtībā centralisms sastāv no valsts organizācijas sistēmas, kurā valdība ir unikālas un nāk no viena un tā paša centra, tas ir, neņemot vērā, lemjot par tām, dažādās kultūras vai tautas, uz kurām tas ietekmē.
Tie reģioni, valstis, kopienas, teritorijas, kurās tiek attīstīta šāda veida sistēma, kad runa ir par politiskiem lēmumiem, vienmēr tiks ņemta no centrālās valdības.
Lai gan centrālisms ir bijis valdības modelis, kas ievērojis ļoti senas tradīcijas gan Latīņamerikas valstīs, gan dažās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, Mūsdienās un gandrīz kopš gadsimta sākuma sistēma ir ļoti aizvainota, vairākās Latīņamerikas valstīs sastopoties ar pagrimumu, spējot izdzīvot gandrīz vienīgi Francija.
Viena no šīs pārvaldes formas pamatīpašībām ir tā, ka centrālā valdība pārņem kompetences šo federālo valstu priekšā un starp galvenajiem šīs situācijas cēloņiem var pieskaitīt sekojošo: valstu vajadzības sniegt visu veidu pakalpojumus saviem iedzīvotājiem pilsoņiem, un tas ir kaut kas tāds, kas federālajām valstīm ir ekonomiski vajadzīgs, ja ir jāievēro tie un jāapmierina paši. vienatnē. Nepieciešamība
investīcijas kas prasa iegūt ievērojamu skaitu resursiem, ekonomiskie un cilvēku materiāli, kas jebkurā teritorijā federāciju būtu praktiski neiespējami panākt, vispirms nesabrūkot. Nepieciešamība jā vai arī tas, vai ir jāveic a plānošana organizēt saskaņotāk un efektīvāk.Tikmēr var atšķirt divus centrālisma veidus. Tīrs centralisms Tas būs tas, kurā centrālās iestādes pilnvaras tiek izmantotas vienīgi un pilnībā. Un, no otras puses, dekoncentrēts centralisms, kas būs tas, kurā viss būs balstīts uz administratīvās iestādes vai personas lēmumu.
Viena no pazīstamākajām centralisma formām ir tā sauktais demokrātiskais centrālisms, kas ir organizācijas un darbības modelis, ko ievēro organizācijām un marksistu-ļeņinistu partijas. Centrālisma un demokrātija jauda disciplīna apzināta un brīvprātīga brīvības upurēšana, lai sasniegtu maksimālu organizatorisko efektivitāti un administrācija. Tajā gan lēmumi, gan diskusijas plūdīs no apakšas uz augšu un otrādi.
Centrālisma tēmas