Jēdziens definīcijā ABC

Viena no postošākajām pandēmijām, kas cilvēcei ir zināma, ir melnā nāve. Tas notika kontinents Eiropas četrpadsmitā gadsimta vidus un tā spēks bija tāds, ka bija nepieciešams aptuveni 100 miljoni cilvēku, kas cietumā nomira ne tikai no slimība ja ne arī atbilstošas ​​veselības sistēmas trūkums. Melnā nāve bija buboņu mēra pandēmija, kas ar neticamu gaitu izplatījās visā kontinenta daļā.

Tiek uzskatīts, ka melnās nāves izcelsme bija Āzijā, no kurienes žurkas un mazie kaitēkļi to nogādāja Eiropā. Šajā ziņā tiek lēsts arī, ka tikai sasniedzot Eiropu tā iegūs savu visviruālāko aspektu. Notika melnās nāves parādība tikai laikā, kad Eiropa pakāpeniski izlauzās no feodālās izolācijas, kurā tā bija palikusi gadsimtiem ilgi un kurā komercija lēnām sāka iegūt dominanci kā saimnieciskā darbība. Tas neapšaubāmi ietekmēja vīrusa pārnešanu, kas gandrīz acumirklī izplatītos no cilvēkiem uz cilvēkiem.

Ceļojums, ko veica šī buboņu sērga, sākās tagadējās Turcijas apgabalā, kur tas ieradās 1347. gadā. Nākamā gada vidū mēris jau bija izplatījies visā Dienvideiropā, kas ir daļa no kontinentā, kas bija saskarē ar Vidusjūru, un no Tuvajiem Austrumiem bija lielāks pieplūdums saņemts. Gadu vēlāk šī sērga jau nopietni skāra attālākos Spānijas, Portugāles, Francijas, Vācijas un pat Britu salu rajonus. Šis mēris viegli ietekmēs tikai mūsdienu Polijas reģionu un Vācijas dienvidaustrumus, kas sasniedza arī Balkānu un ziemeļu valstis.

Viena no galvenajām melnās nāves un līdz ar to tās sarežģīto cīņu radītajām problēmām bija ātrums ar kuru vīruss tika nodots no cilvēka uz cilvēku, kā arī izdalīšanās mirstība ka tas radās indivīdos, kurus tas skāra. Tiek uzskatīts, ka gandrīz 50% no populācija Eiropa nomira no šīs pandēmijas, un tas acīmredzami nozīmēja ne tikai cilvēku katastrofu, bet arī lielus ekonomiskos zaudējumus, kuru novēršana prasīja ilgu laiku.