Bezmaksas licences definīcija
Miscellanea / / July 04, 2021
Autore: Guillem Alsina González, februāris. 2019
Brīvas programmatūras fenomens nepaliek tikai a revolūcija tehnoloģija, bet arī cenšas revolucionizēt sabiedrību, nodrošinot instrumentu neierobežotai lietošanai, kas turklāt veicina izmeklēšana: bezmaksas programmatūra.
Un pasaulē, kurā mēs dzīvojam, šī bezmaksas programmatūra ir likumīgi jāaptver, lai novērstu to, ka kāds to piesavinās, un piespiest tos, kas to izmanto, ievērot tās noteikumus. Tāpēc šādu pārklājumu nodrošina ar licenci.
Licence (neatkarīgi no tā, vai tā ir bez maksas) ir likumīgs līgums starp personu, kas ražo un / vai izplata programmatūru, un lietotāju, kas ir jāpieņem pieteikuma instalēšanas un / vai pirmās izpildes brīdis, un tas likumīgi uzliek pienākumu ievērot tā noteikumus no tā brīža pieņemšana.
Tā kā pušu līgums ir saistošs, tā pārkāpums tiek uzskatīts par nodarījumu, par kuru soda likumu, tāpēc lietotājs var tikt tiesāts, ja tiek atklāts, ka viņš to pārkāpj.
Tā, piemēram, patentēta programmatūra skaidri aizliegt lietotājam brīvi kopēt un pārsūtīt programmu trešām personām, kā arī - tādu kopiju uzstādīšana un izmantošana, kas nav oriģināli, ko pārdod ražošanas uzņēmums un / vai izplatītājs.
Bezmaksas licences ir tās, kas atbilst četriem programmatūras brīvības postulātiem, kurus astoņdesmito gadu vidū izveidoja Ričards Stallmans.
Šie postulāti ir:
Brīvība 0: izmantot, lai varētu izmantot programmatūru jebkādā veidā un ar mērķi, kas mums šķiet.
Brīvība 1: izpētīt, kā programma darbojas. Tam netieši ir nepieciešama kods strūklaka.
Brīvība 2: izplatīšana, lai varētu saņemt programmu katram, kam vēlamies.
Brīvība 3: modifikācija, lai, ja mēs vēlamies izveidot programmatūras variantu vai modificēt tā formu darbojas, mēs to varam. Tas atkal nozīmē avota koda pieejamību.
Kā redzam, tas nevienā brīdī nenozīmē tieši brīvo programmatūru (mēs to varētu netieši apspriest), bet gan tās pirmkoda pieejamību un pilnvaras to piešķirt tam, kam mēs vēlamies.
Bezmaksas licencēm jāatbilst šīm četrām brīvībām bez paliatīvām vai, citādi un kaut var izpildīt jebkuru no tiem, ja tie neatbilst visiem, tos nevar uzskatīt par bezmaksas licencēm.
Bet tas nav tikai šo četru brīvību izpilde; sagatavotie dokumenti atšķiras starp dažādām bezmaksas licencēm, turklāt skar arī citus dažādus aspektus. Ja nē, tad vairs nebūtu dažādu bezmaksas licenču.
Starp populārākajām un plaši izmantotajām licencēm bezmaksas programmatūras pasaulē ir GPL.
To izveidoja Ričards Stalmans un Brīvās programmatūras fonds (FSF) 1989. gadā, un gadu gaitā tas ir ticis pakļauts dažādām modifikācijām, pēdējās - 2007. gadā (3. versija).
Sākotnēji izveidots operētājsistēma GNU (arī Stallman aizsāktais projekts) ir izplatījies daudzās lietojumprogrammās, piemēram, Linux kodolā vai LibreOffice biroja komplektā. Pēdējā apvieno GPL ar citām bezmaksas tipa licencēm.
Papildus GPL, citas svarīgas bezmaksas licences ir Apache (no homonīmā tīmekļa servera), MPL (Mozilla Public License), LGPL no FSF, lai ļautu integrācija bezmaksas programmatūras īpašumtiesībās, Yahoo! Publiskā licence vai CDDL.
Brīvās programmatūras filozofija ir nonākusi pārējā sabiedrībā, un līdz ar to ir izplatījušās bezmaksas licences.
Kā piemēru mums ir audiovizuālais saturs, kas var būt arī bezmaksas, vai arī saturs tekstu.
Foto Fotolia: Arkela
Tēmas bezmaksas licencē