Jēdziens definīcijā ABC

Ar libreta palīdzību mēs saprotam, ka rakstiskais darbs tiek izmantots kā vadīt aktieriem filmā vai izrādē. Libreto parasti sastāv no dialogs ka šādiem dalībniekiem ir jāatkārto un jāinterpretē, kā arī papildus jānorāda uz pozīcijām telpa, kurā tas tiek veikts (sēžot krēslā), kustības (ienāk telpā) vai informācija par posms, vide un vēl. Šīs norādes, kas neietilpst dialogā, netiek lasītas vai interpretētas, tās vienkārši kalpo, lai atvieglotu aina.

Libreti vēsturiski radās līdz ar pirmajiem teātra attēlojumiem, tādiem, kas radās Senajā Grieķijā (kaut arī dažiem tie jau pastāv kopš civilizācija Ēģiptiešu). Par libretos vai šīm primitīvajām formām, ko mēs tagad zinām kā libretos, tika rakstīts vada dalībniekus dialogos un, iespējams, bija daudz vienkāršāki nekā scenāriji klāt. Libretu esamību var atrast gan Viduslaiki kā vēlāk mūsdienu laikmetā, kurā Viljams Šekspīrs neapšaubāmi bija viens no lielākajiem libretu pārstāvjiem teātris.

Libretos visos gadījumos ir vairāk vai mazāk līdzīga forma vai struktūra. Tie ir sadalīti aktos vai ainās, kurās notiek saistītu darbību vai dialogu kopums. Katrā ainā pēc iespējas tiek precizēta katra varoņa atrašanās vieta, vide, kurā viņi atrodas, un cita informācija, un pēc tam notiek pienācīgs dialogs starp dažādiem

rakstzīmes darba. Šis dialogs tiek rakstīts, precizējot katras personas vārdu, kurš runā vai mijiedarbojas ar citiem. Libretos jāatzīmē gan vārdi, gan skaņas, pat klusēšana, lai aktieri zinātu, kad runāt un kad klusēt.

Tēmas bukletā