Jēdziens definīcijā ABC

Vārds apokrifs To izmanto ar uzdevumu to realizēt kaut kas vai kāds izrādās nepatiess, izlikts vai pieņēmums bez verifikācijas vai patiesums. Vēstule, kas atrasta ar manas vecmāmiņas parakstu, nešaubās, ka tā ir apokrifiska.

Tāpat ar tādu pašu nozīmi šis termins tiek izmantots, lai apzīmētu tekstu vai rakstīts ka tas nav nedz no tā brīža, kad tā apgalvo, nedz autorība tam, kurš sevi apgalvo. The līgumu tas, ko jūs parakstījāt, ir apokrifs.

Un otrs no šī termina biežajiem lietojumiem apzīmē grāmata kas nav iekļauts Bībeles kanonā, lai gan tas tiek attiecināts uz a Autors svēts, tāds ir apokrifu evaņģēliju gadījums.

Apokrifiskie vai ārpuskanoniskie evaņģēliji, kā viņi arī ir zināmi, ir tie, kas parādījās kristietības sākuma dienās, nodarbojoties ar Jēzus figūru, bet netika iekļauti Bībele un tos nepieņēma katoļu baznīca, kad pienāca laiks, nedz arī pārējās kristīgās baznīcas, tas ir, tām ir raksturīgas iezīmes un tās izplatās nosaukumi, kas faktiski liek tām parādīties kā kanoniskas grāmatas, lai gan, oficiāli neatzīstot, tās pārgāja uz pēcnācējiem kā apokrifiski evaņģēliji.

Jāatzīmē, ka šie raksti vairo stāstus, kur fantāzija kanonisko evaņģēliju pavēles un prātīguma nav, piemēram, tas parāda Jēzu kā neapturamu brīnumdari un, starp citu, vienu no ekstravagantākajiem.

Lielākās daļas šo apokrifu kontu izcelsme ir atrodama gnostiskās kopienas un viņiem pat ir īpatnība pasniegt slēptos vārdus, kas nav atvērti un skaidri saprašana vispār, iespējams, lai atzīmētu viņu atšķirības un locījuma punktu attiecībā pret oriģināliem.

Starp visizcilākajiem šāda veida veidiem ir: Toma evaņģēlijs, Filipa evaņģēlijs, Jūdas evaņģēlijs, Jāņa apokrifiskais evaņģēlijs, bērnība, starp citiem.