Varšavas pakta definīcija

Tā bija Padomju Savienības un tās Eiropas sabiedroto un satelītu atbilde uz Rietumu NATO, kas pulsēja pēc Otrā pasaules kara līdz 1989. gadam.

Varšavas pakts ir savstarpēja aizsardzības organizācija, kas ir līdzīga un antagoniska NATO un kuru 1955. gadā izveidoja dažādas tā dēvētā “austrumu bloka” valstis.

Parakstītāji bija PSRS, Polija, VDR, Ungārija, Čehoslovākija, Bulgārija, Rumānija un Albānija (1968. gadā tas izstāsies, kopā ar Dienvidslāviju veidojot valdība Komunistu nav Eiropā).

Varšavas pakta grūsnība ir jāsaprot arī saspīlējumā pašā komunistu blokā, kas liktu Ķīnai pārtraukt attiecības ar PSRS.

Pakts (parakstīts, kā norāda tās nosaukums, Polijas galvaspilsētā) bija savstarpēja palīdzība konflikts, bet tas arī ļāva PSRS saglabāt stingrāku kontroli pār saviem satelītiem, dažos no tiem Komunistiskajām valdībām joprojām vajadzēja atbalstīt sevi, jo tās atduras no mērenu un kreiso partiju spiediena. buržuāzija.

Lai gan tie nebija sasnieguši a

demokrātija parlamentāra, jo tā bija "vienošanās", ko Staļins bija panācis ar Rietumu sabiedrotajiem, bija noteikts līmenis sociālā spriedze, kas noveda pie tā, ka attiecīgajām komunistu valdībām nebija absolūtas situācijas kontroles.

Tieši tas noveda pie abām intervencēm viena Varšavas pakta valstīs: Ungārijā un Čehoslovākijā.

1956. gadā bija kārta Ungārijai; Studentu demonstrāciju virkne izraisīja atklātu sacelšanos pret Ungārijas Komunistiskās partijas valdību, kurai pievienojās Ungārijas karaspēks un pilsonība.

Jauna valdība, kuru vada Imre Nagy, paziņo par savu nodomu liberalizēt politika Ungāru (praksē novediet valsti līdz līdzdalības demokrātijai) un atsakieties no Varšavas pakta. 1956. gada decembra sākumā padomju karaspēks ienāca Budapeštā, uzsākot sacelšanās apspiešanu.

Pēc diviem gadiem Nagijs tiks arestēts un miris, un pēc slepenas farsas tiesas to izpildīs padomju vara.

Intervence Ungārijā tika veikta Varšavas pakta aizgādībā, un tā izpelnījās padomju ortodoksijas kritiku no Rietumeiropas komunistiskajām partijām.

Tāpat kā Ungārijā, padomju karaspēks Varšavas pakta paspārnē 1968. gada augustā iebruka Čehoslovākijā, lai apturētu kustība politiķis, kurš pazīstams kā “Pavasaris no prāgas”Draudēja izbeigt dominējošo komunistiskās partijas status quo, lai sasniegtu a sociālisms atvērtāka un demokrātiskāka, tā sauktā “sociālisms ar cilvēka seju”.

Šajā gadījumā operācijā piedalījās arī karaspēks no VDR, Bulgārijas, Polijas un Ungārijas kopā ar padomniekiem. Rumānija atteicās no iepriekšējām nesaskaņām ar Maskavu.

Aukstais karš bija vienīgais, kas izskaidroja Varšavas paktu parakstījušo valstu savienību līdz dzelzs priekškara krišanai.

Mihaela Gorbačova PSRS īstenotā Perestroika atvēra hermētisko komunistu politiku ne tikai padomju valstī, bet visu austrumu valstu bloku, kas noveda pie jaunu valdību pieauguma Ungārijā, Polijā, Čehoslovākijā, utt.

Viņi ātri apšaubīja savu dalību paktā kā veidu, kā atbrīvoties no padomju jūga.

1991. gada janvārī Polija, Ungārija un Čehoslovākija paziņoja par izstāšanos no pakta. Tas bija šīs organizācijas darbības sākums, kas praktisku iemeslu dēļ dažus mēnešus vēlāk vairs nepastāvēja.

Paradoksāli, ka daudzas no valstīm, kas agrāk veidoja Varšavas paktu, kā arī jaunas valstis, kas izveidojās pēc PSRS sabrukšanas, galu galā ir kļuvušas par NATO sastāvdaļu.

Cita starpā tas ir bijis Ungārijā, Polijā, Čehijā, Bulgārijā, Slovākijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Albānijā.

Foto: Fotolia - Andrejs_Lobačovs

Tēmas Varšavas paktā