Māršala plāna definīcija

Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība bija divas no Otrā pasaules kara uzvarētājām valstīm, un abas izveidoja stratēģiskas alianses zonas visā pasaulē. Paralēli kontinents Eiropa bija izpostīta un piedzīvoja dziļu ekonomisko krīzi.

Šajā kontekstā Amerikas Savienotās Valstis uzsāka ekonomikas atjaunošanas plānu, kura mērķis bija pēc kara vissliktāk nonākušās valstis. Maršala plānu 1948. gadā apstiprināja prezidents Trumens, un to vadīja Džordžs Māršals.

Māršala plāna priekšrocības

Tādas valstis kā Grieķija, Turcija, Francija, Rietumvācija un Itālija saņēma izdevīgus finanšu aizdevumus no ASV kases. Tajā pašā laikā tika aktivizēti cita veida pasākumi, piemēram, investīcijas, komerciālās priekšrocības un uzlabojumus Eiropas rūpnieciskajā struktūrā.

Ar šo stratēģiju Tas bija paredzēts, lai palielinātu tirdzniecības attiecības starp ASV un Eiropu. Papildinoši lielie Eiropas uzņēmumi vienojās par tirdzniecību ar ASV uzņēmumiem.

Maršala plāns galvenokārt tika veikts ar aizdevumiem ar ļoti zemu procentu likmi, kas saņēmējvalstīm ļāva saskarties ar jaunu globālās atveseļošanās posmu, bet galvenokārt ekonomisko.

Ziemeļamerikas iniciatīva tika atspoguļota visos ES sektoros ekonomika Eiropas. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis finansēja daudzas rūpnīcas, īpaši automobiļu nozarē (izceļas Renault rūpnīcas Francijā un Fiat Itālijā). Pieņemto pasākumu kopums saņēmējvalstīm bija ļoti pozitīvs.

Māršala plāna otra puse

ASV un Padomju Savienība bija divas konkurējošās šīs dienas lielvalstis. Katrs no viņiem vēlējās uzspiest savu ekonomisko un sociālo modeli; kapitālistu un patērētāju modelis no amerikāņu puses un plānošana centralizēti un valstij piederošie plašsaziņas līdzekļi ražošana padomju vara. Tas nozīmēja, ka abas nācijas bija savstarpēji aizdomīgas: PSRS baidījās no Turcijas paplašināšanās kapitālisms un Amerikas Savienotās Valstis novēroja, ka Eiropas kontinentā komunisms.

Līdz ar to plāns bija arī politiska stratēģija, lai ierobežotu komunisma izplatību.

Lai gan Spānija tieši nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tā bija dziļā ekonomiskā krīzē. Tomēr tā nevarēja gūt labumu no Amerikas palīdzības, jo tajā laikā tā nebija demokrātiska valsts. Ar to viņš grib pateikt, ka Māršala plānam bija nepieciešamas arī dažas politiskas prasības.

Arī šodien tā ir debates par Amerikas stratēģijas efektivitāti Eiropā, taču lielākā daļa vēsturnieku ir vienisprātis par tās būtisko lomu Rietumeiropas ekonomikas atveseļošanā.

Fotoattēli: Fotolia - Evilinside / HitToon