Jēdziens definīcijā ABC

Mākslinieciskā glezniecība tiek uzskatīta par vienu no tēlotājmāksla, ko saprot kā pārstāvību grafiks no pigmentu un / vai citu vielu izmantošanas vizuālā darba radīšanai.

Glezna tiek veikta ar dažādiem elementiem, parasti, izmantojot otas un otas, bet tā var arī veic, izmantojot cilvēka ķermeni vai pat gandrīz jebkuru citu priekšmetu kā instrumentu vai kā darba daļu galīgais.
Starp pigmentiem visizplatītākās ir akvareļi, tempera, akrils, pasteļkrāsas un eļļas, un krāsošana parasti tiek veikta uz virsmas ar dažādām tekstūra un absorbcija, piemēram, auduma audekls, papīrs, siena un citi.

Papildus dažādām tehnikām glezniecība var būt pārstāvis (meklējiet objekta vairāk vai mazāk uzticamu attēlojumu) vai abstrakts (kas necenšas būt precīzi attēlojumā, bet darbojas caur simboliski). Glezniecības mērķis var būt tīri estētisks, bet tas var atspoguļot arī simboliskus, politiskus, sociālkulturālus un visdažādākos aspektus. To var izgatavot, izmantojot dzīvo modeli vai ņemot par pamatu reālu ainavu, vai arī to var izveidot no mentālas idejas.

Glezniecība visā vēsturē ir attīstījusies, izmantojot dažādus stilus. Piemēram, no aizvēsturiskās klinšu mākslas, kas tika veikta, uzdrukājot pigmentus uz tādām virsmām kā akmens vai akmeņi, izejot cauri Viduslaiki, perspektīvas darbības joma Renesanse, līdz sasniedza divdesmitā gadsimta avangardu un mākslu laikmetīgs ar tā reprezentatīvajām strāvām un abstraktajām strāvām, kas eksperimentēja ar dažādām sastāvdaļām, īpašībām un stiliem.

Nav skaidru ierobežojumu, lai noteiktu, kas ir māksla un kas nav, un tāpat glezniecība paplašina tās darbības jomu, jo kas nav obligāti jādara ar otu uz audekla, bet mēs varam saukt arī gleznu Viņš zīmēja, a grafiti vai pat digitālā māksla, kas tiek ražota, izmantojot datorus.