Jēdziens definīcijā ABC

Jautājums ir formulējums, pieprasījums vai pieprasījums, lai persona, uzņēmums vai iestāde Viņi iesūdz citu, lai saņemtu atbildi. Jautājumus var konkretizēt policijas tipa kontekstā, piemēram, par galveno noziegumā aizdomās turētā pratināšanu; izglītības jomā, pakļaujoties pārbaudījumam vai ieskaitei; vai žurnālistikas jomā, un sakarā ar izmeklēšana konkrēta fakta vai notikuma..

Jautājumus atkarībā no gadījuma un jautājuma iesniedzēja galīgā nodoma var strukturēt un formulēt, lai to izdarītu rada ļoti tiešu un kodolīgu atbildi, piemēram, no personas nesaņem neko vairāk kā jā vai nē nopratināts; vai citādi tādā veidā, ka personai, uz kuru notiek nopratināšana, sīkāk jāpaskaidro, piemēram, kā viņa vai viņa piekļuvusi aina kas acīmredzami prasīs un prasīs vairāku detaļu apkopošanu vai uzskaitīšanu, lai uz to atbildētu.

Šajā ziņā mēs runājam par “atvērtiem” un “slēgtiem” jautājumiem. Tieši atvērtie ir tie, kas ļauj mums iedziļināties pat vienkāršāk par “jā” vai “nē”. Kopumā, lai uzdotu atklātu jautājumu, mums nekad nevajadzētu sākt jautājumu ar darbības vārdu. Piemēram, ja mēs vēlamies uzzināt kāda garšu mūzikā, mums nevajadzētu jautāt "Vai jums patīk roks?" No šī jautājuma mēs iegūsim tikai "jā" vai "nē". No otras puses, ja mēs jautājam: "Kāda mūzika jums patīk?", Otrajam būs daudz vairāk iespēju paplašināties un pastāstīt mums par viņu gaumi, kas ir mūsu mērķis.

Parasti aptaujas un acīmredzami atkarībā no tēmas ir tās, kas mūs ierosina un uzdod jautājumus, kas nepieciešami ļoti kodolīga mūsu atbilde, tikai jā vai nē, kā mēs teicām iepriekš, lai gan, protams, ir izņēmumiem. Šie ir "slēgtie" jautājumi, kur jautājuma iesniedzējam nav nepieciešams izskaidrot mūsu gaumi, viedokli vai viedokli.

Tikmēr, piemēram, koledžas pārbaudījumos vai universitātes gala eksāmenos, it īpaši tādos priekšmetos kā vēsture, psiholoģija, socioloģijautt. parasti nepieciešama ievērojama reakcijas attīstība. Piemēram, ja jūs jautājat par Francijas revolūcija, tiek prasīts ne tikai norādīt gadu vai vietu, kurā tas noticis, bet arī paskaidrot kontekstu un faktori tas to izraisīja.

Tāpat un atšķirībā no šīs modalitātes novērtēšanaMums ir arī ierasts atrast citus, kuros jautājumam pievienotas arī iespējamās atbildes, no kurām jāizvēlas pareizā (vairākas izvēles).

Piemēram, aptaujās, kuras plaši izmanto tirgus izpētē, lai uzzinātu mūsu patēriņa paradumus, attieksmi vai rīcību, jautājumu formulēšana ir viss process. Tas, vai jūs uzdodat “atvērtus” vai “slēgtus” jautājumus, būs atkarīgs no laika, kas nepieciešams visu respondentu atbilžu apstrādei pēc tam. Šajos gadījumos, protams, slēgtie jautājumi ir daudz kodolīgāki, un no tiem ir iespējams izveidot statistiku vai procentus, pamatojoties uz to, cilvēku skaits atbildēja “jā”, cik atbildēja “nē” vai kuri, no otras puses, nebija izlēmuši, izmantojot opciju “nezinu / nē” atbilde ". No otras puses, atklātie jautājumi, jo respondentiem ir daudz brīvāk atbildēt, darīs savu darbu tabulēšana (kad tiek reģistrēti izmesti dati) nedaudz sarežģītāks uzdevums, jo atbildes būs daudz vairāk dažādi.

No otras puses, policijas izmeklēšanas vai, ja tā nav, žurnālistikas izmeklēšanas gadījumā tā būs nepieciešama, lai sasniegtu rezultātus abās jomās, kas ir tā dēvētais “pētījuma jautājums”. Šādos gadījumos ir elementāri un vitāli svarīgi gūt panākumus pratināšanā (un pirms sēdēšanas nopratināmās personas priekšā, kas ir skaņdarbs). būtisks attiecīgajā pētījumā), skaidru un kodolīgu jautājumu formulēšana, kas tieši noved pie atbildes, kas noteikti būs tur, kur pētnieks iepriekš izvirzīja jūsu interese. Galvenās funkcijas tam būs ideju noskaidrošana, pētījuma apjoma norobežošana un virzīšana uz to pusi, kuru pētnieks vēlas.

Žurnālistikas aktivitātēs pratināšanas konsolidācijai tiek izmantotas vairākas stratēģijas. Piemēram, intervijās žurnālisti bieži iepriekš sagatavo jautājumu ceļvedi, lai vadītu sarunu ar intervējamo. Sarunas gaitā var tikt pievienoti citi, vai dažreiz tas pats intervējamais atbild uz jautājumu, kuru mēs domājām, bez skaidri izteikta lūguma. Jaunumu gadījumā mums ir virkne pamatjautājumu, kas var mūs vadīt asamblejā vai sastādīšana ziņu teksta, saskaroties ar konkrētu notikumu, par kuru mums jāziņo, mums jāatbild uz tādiem jautājumiem kā kas? kur? kā? kad? kurš? un tāpēc? Ja ziņu tekstā mēs varam skaidri atbildēt uz šiem sešiem jautājumiem, mēs varēsim pareizi (ar pilnīgiem datiem) sazināties vai ziņot par ziņoto notikumu.