Jēdziens definīcijā ABC

No latīņu valodas termins “Republika” (res publica, "publiska lieta", publiskota lieta) pārstāv vienu no valdība plašāk izplatīta šodien, kurā līdzdalība liela daļa populācija tam ir galvenā nozīme politisko notikumu, kā arī sociālo, ekonomisko un kultūras notikumu pareizā attīstībā.

Republikā cilvēki ir suverenitātes priekšmets, jo viņi ir vienīgais sabiedrisko lietu pārstāvis, atšķirībā no citām valdībām, piemēram, aristokrātija (labāko valdība), monarhija (tikai viena valdība) vai oligarhija (dažu valdība). Tas pēc definīcijas arī iebilst pret totalitārā un autoritārā tipa valstīm. Publiskais akts tiek izveidots republikā balsošanas brīdī, kurā suverēni pilsoņi brīvi izvēlas, kam rīkoties kā viņu pārstāvjiem.

Republiku kā pašreizējo valdības sistēmu raksturo daži tās būtības pamatelementi un trūkums vai nē Cieņa pret jebkuru no tiem nozīmē republikas kā tādas neesamību (kaut arī valsts to nes republika).

Starp tiem republikas valsts pamatelementiem mums jāpiemin

varas dalīšana Nāc iekšā Izpildvara, Likumdošanas vara un tiesu vara (sadalījums, ar kura palīdzību tiek mēģināts atļaut iekšējo kontroli un izvairīties no varas ļaunprātīga izmantošana), brīvības, taisnīguma un patiesības vērtību ievērošana, visu sociālo elementu piekļuve dalībai politika un šķiru tiesību vai privilēģiju likvidēšana. Visbeidzot, nepārtraukta un pastāvīga cilvēku dalība politikā turklāt ir centrālais elements, ar kura starpniecību tiek nodrošināta tautas vairākuma nodomu ievērošana.

Republika kā valdības forma ne vienmēr ir bijusi tāda, kādu to pazīstam šodien. Republikāņu Roma (509. gadā pirms mūsu ēras) C. līdz 27. a. C.) neapšaubāmi ir viens no svarīgākajiem republikas sistēmas vēsturiskajiem momentiem. Tomēr tajā visiem pilsoņiem nebija piekļuves varai, jo pastāv klases privilēģijas un sociālā diferenciācija.

Tēmas Republikā