Feodālā lorda definīcija

Eiropā Viduslaiki organizācijas forma politika, sociālais un ekonomiskais ir pazīstams kā feodālisms. Šīs sistēmas pamatā ir atkarības attiecības starp kungu un viņa padoto vasali. Gan feodāls, gan vasalis ir brīvi cilvēki, kuri apņemas savstarpēji.

Feodālis ir tas, kam pieder zeme

Feodāls ir ražīgas zemes īpašnieks un ražošanu nodod a zemnieks un pretī saņem no viņa daļu iegūto labumu. Tāpēc starp kungu un vasali pastāv feodālas attiecības, kas paredz virkni pienākumu abām pusēm.

Kungam savas zemes ir jānodod vasaļam, lai viņš tās strādā un tajā pašā laikā viņam pieder pienākums lai viņu militāri aizsargātu. Šajā ziņā feodālam ir sava armija, un ar to viņš var garantēt drošība no viņa teritorijā.

No otras puses, vasalis iegūst trīskāršu apņemšanos: viņam jāpakļaujas savam kungam, jāstrādā viņa zemēs un jāmaksā nodokļi.

Lielie kungi parasti dzīvoja pilsētās un tālu no savām zemēm. Daudzas viduslaiku Eiropas pilsētas uzplauka ekonomiski un komerciāli bagātības dēļ, ko kungi ieguva no savu vasaļu darba.

Viduslaiku beigās feodāļu stāvoklis vājinājās vairāku iemeslu dēļ:

1) dažādas epidēmijas izraisīja ievērojamu samazinājumu populācija zemnieks, un šī parādība negatīvi ietekmēja feodālā nodokļa iekasēšanu,

2) četrpadsmitajā gadsimtā pieauga saimnieciskā darbība pilsētās un daudzi zemnieki pameta savu darbību lauku apvidos un

3) zemnieku vidū novēroja arvien lielāku savārgumu, jo viņi pieprasīja būt viņu zemju patiesie īpašnieki, nevis vienkārši kungam padoti vasaļi.

Godināšanas ceremonija

Šāda veida saites starp feodālu un vasalu ir pazīstamas kā vasaļu attiecības, un tās tiek oficiāli noteiktas ar svinīgu aktu, godināšanas ceremoniju. Šajā rīcībā vasalis nometās ceļos sava kunga priekšā, lai zvērētu paklausību un uzticību. No otras puses, paturiet prātā, ka feodālam bija jāzvēr arī paklausība monarham.

Feodālisma izcelsme

Imperators Kārlis Lielais un tam sekojošā Karolingu impērija, kas notika starp Vl un X gadsimtiem, aizsāka feodālo tradīciju. Tādā veidā monarhi sadalīja savas zemes vai fiefdoms dažiem augstmaņiem, feodāļiem. Šīs teritorijas saņēma dažādus nosaukumus (ja tās piederēja grāfam, tās bija apriņķi ​​un, ja tās piederēja marķīzam, tas bija zīmols).

Lai labāk aizsargātu savas jomas pret iespējamiem ienaidnieku iebrukumiem, monarhi sadalīja savu teritoriju fiefdoms. Jāpatur prātā, ka viduslaiku pirmajos gadsimtos kristīgo Eiropu apdraudēja arābi dienvidos un slāvu tautas vai Osmaņu impērija austrumos.

Foto: Fotolia - aleutie

Tēmas Feodal Lord