Jēdziens definīcijā ABC

Etimoloģiski tas nāk no latīņu valodas syllogismus, kas savukārt nāk no grieķu valodas syllogismós. Saskaņā ar tā semantisko nozīmi tā ir divu koceptu, syn un logotipu savienība, ko varētu tulkot kā savienojumu vai izteicienu kombināciju. Silogisms ir struktūra, kas sastāv no divām telpām un a secinājums. Tajā ir trīs termini (galvenais, mazais un vidējais), kas tiek pasniegti kā a deduktīva argumentācija kas pāriet no vispārējā uz konkrēto.

Klasiskā siloģisma piemērs varētu būt šāds:

1) visi vīrieši ir mirstīgi,

2) Aristotelis ir cilvēks un

3) tad Aristotelis ir mirstīgs (šajā piemērā galvenais termins būs mirstīgais, mazais - Aristotelis un vidējais - cilvēks).

Jāsaka, ka ne viss siloģisms, pamatojoties uz to, ka ir viens, noteikti ir taisnība, bet, lai tas būtu derīgs, tam jāievēro noteikti noteikumi, īpaši astoņi.

Silogismus pirms 2500 gadiem izveidoja Aristotelis kā daļu no loģika. Tās pamatideja ir secinājumu iegūšana vai izdarīšana no divām telpām, un šajā nolūkā ir jāievēro virkne kārtības noteikumu. secinājums.

Silogisma secināšanas likumi

- Pirmais noteikums attiecas uz terminu skaitu, kuram vienmēr jābūt trim. Jebkura šī noteikuma variācija radītu kļūdu, tas ir, a pamatojums nepatiesa ar izskats tiešām.

- Otrais noteikums norāda, ka vidējam termiņam nevajadzētu būt secinājuma daļai.

- Trešais apstiprina, ka vidējais termiņš ir jāsadala vismaz vienā no telpām.

- Saskaņā ar ceturto noteikumu vidējais termins ir jāatrod tā universālajā pagarinājumā vismaz vienā no telpām.

- Piektais noteikums nosaka, ka no divām negatīvām telpām nav iespējams iegūt jebkāda veida secinājumus.

- Sestais saka, ka no divām apstiprinošām telpām nav iespējams izdarīt negatīvu secinājumu.

- Saskaņā ar septīto noteikumu, ja a priekšnoteikums jo īpaši tas nozīmē, ka arī secinājums būs tāds, un, no otras puses, ja priekšnoteikums ir negatīvs, secinājums būs vienlīdz negatīvs.

- Astotais un pēdējais noteikums nosaka, ka no divām konkrētām telpām nav iespējams izdarīt secinājumu.

Silogisms ir mūsu prāta shēmās un matemātikā

Ikdienā mēs apzināti vai nē izmantojam šo loģisko struktūru. Palīdz siloģisms padomā ar loģisku kritēriju. Tomēr tas ir matemātika kur tos visbiežāk izmanto. Šajā ziņā spriešanas un matemātisko pierādījumu pamatā ir siloģismu likumi.

Temati silogismā