Jēdziens definīcijā ABC

Pēc auglības mēs saprotam spēju, kāda vīrietim vai sievietei (kā arī vīrietim vai mātītei) var būt, lai pavairotu un radītu būtnes, kas uztur iezīmes no sugas kurai viņi pieder. Auglība rodas, ja ir normāli auglības parametri, tas ir, no iespējas iegūt pēcnācējus. Metaforiskāk runājot, vārds auglība tiek izmantots arī, lai apzīmētu cilvēka spēju radīt elementus vai darbus no sava intelekta, viņu prasme, no viņa spēks (piemēram, ja tiek teikts, ka a direktors no kinoteātris "tas ir ļoti auglīgi").

Auglības jēdzienam var piekļūt no divām dažādām, bet saistītām zinātnēm. Pirmkārt, auglības ideja mūs galvenokārt attiecas uz bioloģija kā zinātne, kas pēta dzīvo būtņu dzīvi uz šīs planētas. Tādējādi auglību saprot kā dabisko spēju, kas šīm dzīvajām būtnēm jāpavairo un jāveido jaunas būtnes, kas seko viņu gēniem. Dažos gadījumos auglība var būt jāstimulē, ja indivīdiem nav dabiskas spējas vairoties. Mūsdienās cilvēku neauglības pētījumu un alternatīvu izstrāde ir radījusi neskaitāmas metodes lai mazinātu komplikācijas un nodrošinātu cilvēkiem auglībai iespējami tuvākos elementus pabeigta.

Otra zinātne, ar kuru var saistīt auglības terminu, ir demogrāfija. Šajā ziņā auglības jēdziens ir saistīts arī ar sociālajiem aspektiem, kas iezīmē dzīvi kopienās. Tas attiecas ne tikai uz cilvēku, bet arī uz dzīvniekiem, kurus pēta un analizē grupa, kurai pieder, zina statistikas datus tāpat kā to, kas tiek darīts ar cilvēku. Auglība, kas saprotama demogrāfiskā izteiksmē, ir interesants datu gabals, kas ļauj mums uzzināt, kā populācija attīstās un pieaug. populācija skaitliskā izteiksmē, ja sievietes dzemdē daudz vai maz pēcnācēju utt., un pēc tam saistīt šos datus ar dzīves kvalitāte sabiedrības vai kopienas intereses.