Jēdziens definīcijā ABC

Vārds teātris nāk no grieķu valodas un nozīmē "vieta, kur domāt". Tā ir māksla, kuras mērķis ir attēlot stāstus auditorijas priekšā, apvienojot aktieru spēli, runu, žestus, dekorācijas, mūzika un skaņu. Arī teātri mēdz saukt dzimums literārs, kas attīsta darbus, kas tiks pārstāvēti aina un pat uz disciplīna kas cenšas apmācīt aktierus uzstāties šajā vai citā dramatiskajā mākslā, piemēram, kinoteātris vai televīzija.

Teātrim ir dažādas formas, tas var būt opera, pantomīma, balets un daudzi citi varianti.

Savukārt teātri parasti veido a daudzveidība elementiem, kas nepieciešami tās būtībai. Piemēram, viņš tekstu pamatojoties uz pirmās personas dialogiem, lai arī darbu var attēlot arī ar mīmiku vai deju, bez rakstiska teksta nepieciešamības. Arī režija un aktierspēle ir būtiska darbā. Citi aksesuāru elementi ir scenogrāfija, kostīmi un meikaps.

Veiktspējas ziņā var saskaitīt dažādas metodes, piemēram, slaveno Staņislavska metodi vai metodi, aktieri strādā kopā, lai attīstītu savas prasmes eksperimentālā vidē. Šo metodi turpināja Aktiera studija, kuru vada Lī Strasbergs. Viņa pazīstamāko studentu vidū ir Roberts De Niro, Als Pacino, Marlons Brando un Dastins Hofmans.

Ir dažādi teātra veidi, piemēram, japāņu kabuki teātris vai leļļu teātris, kas ļoti atšķiras no Elizabetes laika teātra, un pat teātra teātris. Vanguard. Var pieskaitīt arī absurda vai improvizācijas teātra teātri, kas biežāk sastopams divdesmitajā gadsimtā.
Daži no slavenākajiem dramaturgiem vai dramaturgiem ir Viljams Šekspīrs, Moljērs, Bertolts Brehts un pavisam nesen Endrjū Loids Vēbers.
Starp slavenākajām lugām ir Romeo un Džuljeta vai, piemēram, Kaķi Brodvejā. Savukārt dažādi literārie darbi ir pielāgoti dramatiskai interpretācijai.