Jēdziens definīcijā ABC

Jūdu un kristiešu reliģiju kanonisko vai pamatu grāmatu kopums ir pazīstams kā Bībele. Ticīgajiem Bībele ir Dieva vārds. Šis termins nāk no grieķu valodas un ir daudzskaitlis papiruss, ritiniet vai grāmata, kas veido grāmatu vai sējumu kopumu.

Mūsdienās ir zināms, ka Bībele ir vislasītākā (un visvairāk pārdotā) grāmata visā vēsturē, un tā ir tulkota vairāk nekā 2000 valodās. Tas ir pazīstams piecos kontinentos un pamatoti tiek uzskatīts par "grāmatu grāmatu".

Tad Bībele tiek sadalīta grāmatās vai Svēto Rakstu grupās. Lai minētu vienu piemēru, Psalmu grāmata, kas sastāv no 150 teikumiem. Bībelei ir dažādas "versijas". Kamēr ebreju vai tanahs ir sadalīts trīs sadaļās (Mozus grāmatas, Ebreju pravieši un citas grāmatas, kas pazīstamas kā Raksti), kristietis ebreju valodu atzīst par Vecs Gribas un atšķir to no tā Jaunā Derība, kas stāsta par Jēzus dzīvi. Šī Jaunā Derība ir sadalīta 4 evaņģēlijos, Apustuļu darbos, Apustuļu Pētera, Pāvila, Jēkaba ​​un Jāņa vēstulēs un Apokalipsē, rakstīts arī Sanhuanai.

Skaitļos Bībelē ir 1189 nodaļas, no kurām 929 pieder Vecajai Derībai un 260 Jaunajai.

Kopumā, runājot par Bībeli, ir atsauce uz kristīgo Bībeli, bet dažādām ticīgo grupām tas atšķiras un pat Atšķirības ir arī attiecībā uz tekstiem, kas tiek uzskatīti par apokrifiem, tas ir, melīgiem vai Baznīcas neuzskatītiem par tekstiem Katoļu Bībelē iekļauto grāmatu definīcija tika formulēta kristietības pirmsākumos ar stingru formulējumu ietekme Svētā Jeronīma tulkojums, kurš tulkoja Vecās Derības (pilnībā uzrakstīts seno ebreju valodā) un Jaunās Derības (viss grieķu valodā oriģinālā versijā) tekstu ar izņēmums svētā Mateja evaņģēlija raksts aramiešu valodā) tā laika visplašāk izplatītajā valodā, tas ir, latīņu valodā. Tiek saukta tā laika versija Vulgēt un tas ir tulkojumu pamats visās Zemes valodās, kas notika nākamajos gadsimtos. Dažādu kristiešu ticības apliecību tulkošanā un komentāros ir atšķirības klāt, lai gan homoloģija starp dažādu nozaru tekstiem parasti ir salīdzinoši līdzīga viena otrai.

Interesanti atzīmēt, ka grāmata, kas pazīstama kā "Gūtenberga Bībele", bija viens no slavenākajiem darbiem iespiests ar kustīgā tipa sistēmu, kas 15. gadsimtā piedēvēta vācu izgudrotājam Johannesam Gūtenbergam. Šis darbs radīja to, kas kļūs pazīstams kā "Poligrāfijas laikmets", kas lika darbības joma piemēram, šāda veida tautas masu apjomi dokumentu reliģisks.

Ir vērts atzīmēt, ka Bībeles teksti turklāt ir daudzu pirmo likumu universālais pamats Kristīgās tautas, īpaši tajās valstīs, kuras radās, pazūdot feodālajai sistēmai viduslaikos Eiropas. No otras puses, Bībeles saturs ir neatņemama ebreju un kristiešu liturģijas sastāvdaļa dažādos variantos. Ticīgajiem ir sens aforisms, kurā teikts, ka “lūgšana ir cilvēka balss, lai Dievs klausieties, kamēr Svētie Raksti (tas ir, Bībele) ir Dieva balss, lai cilvēks to izdarītu ES klausījos".