100 kultu piemēri

The kultismi ir vārdi, kas nāk no klasiskajām valodām, latīņu un grieķu, un kas atšķirībā no citiem terminiem pārgāja Spāņu valoda ar nozīmi, kas ir vienāda vai līdzīga oriģinālam, un bez krasām izmaiņām rakstībā un valodā. izruna. Piemēram: jauns, komēdija, leksika.

Parasti kultismu iekļaušana spāņu valodā notika tāpēc, ka rakstnieki vēlējās pārveidot dzejas valodu, izmantojot kādus klasiskus terminus, vai tāpēc, ka dažādu disciplīnu speciālisti izmantoja senos tekstus, lai ņemtu vārdus vai radītu jaunus, kas apzīmēja jēdzienus vai objektus, kuriem valodā nebija nosaukuma Romantika.

Tomēr kultismu ieviešana spāņu valodā atšķiras atkarībā no izcelsmes valodas:

Daudzi gramatiķi uzskata, ka šie termini ir jānošķir no latīnismi un no hellēnismi, jo pēdējie ir svešvārdi un tāpēc, ka tiem nav tāds pats adaptācijas process kā kultismiem.

Taču citi šīs tēmas speciālisti uzskata, ka robeža ir nedaudz izplūdusi, jo Kultisti sākās kā latīnismi vai hellēnismi, kas vēlāk kļuva par valodas terminiem spāņu valoda.

Kultimi un mantojuma vārdi

Kultismi atšķiras no dzimtas vārdiem, jo ​​tie ienāca no literārajiem, juridiskajiem, zinātniskajiem un garīdznieki ilgi pēc tam, kad spāņu valoda parādījās kā valoda, jo viņi piedzīvoja tikai dažas pārvērtības, lai pielāgotos uz pareizrakstības noteikumi un fonētiski, un tāpēc, ka kopumā tie saglabāja savu nozīmi.

Tā vietā mantojuma vārdi attīstījās no runātās vulgārās latīņu valodas uz spāņu valodu bez īslaicīgiem pārtraukumiem un tik ļoti mainījās nozīmes, rakstības un izrunas ziņā, ka galu galā tie ļoti atšķīrās no vārdiem Latīņamerikāņi.

Lai gan lielākā daļa ikdienā lietoto vārdu ir mantojuma vārdi, to ir ļoti daudz kultus, kas tiek lietoti ikdienā, jo tie ienāca spāņu valodā un pārgāja kopvalodā vairākus gadsimtus vai gadiem.

kulta piemēri

Kultismu piemēri no latīņu valodas

Ja termini tika ieviesti spāņu valodā ar tādu pašu nozīmi, kāda tiem ir latīņu valodā, tiek norādīts tikai vārds, no kura tie nāk. Ja nozīme atšķiras, tiek norādīts, uz ko šis vārds attiecas klasiskajā valodā.

1. Subjekts. nāk no latīņu vārda abiectus.
2. Nelaimes. nāk no latīņu vārda nelabvēlīgs.
3. Albums. nāk no latīņu vārda albums, kas nozīmē balināts dēlis ar apmetumu.
4. Citplanētietis. nāk no latīņu vārda citplanētietis, kas nozīmē ārzemnieks (sākumā spāņu valodā tas tika lietots ar šādu nozīmi).
5. augstprātīgs. nāk no latīņu vārda cēls, kas nozīmē paaugstināts.
6. Raksts. nāk no latīņu vārda rakstus, kas nozīmē daļu.
7. Klase. nāk no latīņu vārda klasē, kas attiecās uz noteiktām vietām, kur notika ceremonijas.
8. Autoritāte. nāk no latīņu vārda auctoritas.
9. Ieguvums. nāk no latīņu vārda beneficium.
10. Labvēlīgs. nāk no latīņu vārda benevŏlus.
11. Kaktuss. nāk no latīņu vārda Kaktuss, kas nozīmē dadzis.
12. Silts. nāk no latīņu vārda calĭdus.
13. nodaļa. nāk no latīņu vārda kapitāls.
14. Cēlonis. nāk no latīņu vārda cēlonis.
15. Konkurss. nāk no latīņu vārda konkurss.
16. Protams. Kad tas tika ieviests spāņu valodā, tas tika izmantots dzejā ar nozīmi izcils un nāk no latīņu termina clarus.
17. Vieta. nāk no latīņu vārda izvietot.
18. apziņa. nāk no latīņu vārda apzinoties.
19. Apsvērt. Kad tas tika ieviests spāņu valodā, tas tika izmantots dzejā kā sinonīms darbības vārdam izskatīties un nāk no latīņu termina es apsvēršu.
20. lētticīgs. nāk no latīņu vārda ticība.
21. Desmitā. nāk no latīņu vārda decimus.
22. Disciplīna. nāk no latīņu vārda disciplīna, kas nozīmē zināšanas vai norādījumus.
23. Ēka. nāk no latīņu vārda aedificium.
24. Pētījums. Kad tas tika ieviests spāņu valodā, tas tika izmantots dzejā ar interešu nozīmi un nāk no latīņu termina pētījums.
25. Eksāmens. nāk no latīņu vārda eksāmens, kuras nozīme ir pārbaudes vai svēršanas darbība.
26. Rūpnīca. nāk no latīņu vārda rūpnīca, kuras nozīme ir tirdzniecība vai darbnīca.
27. Fabula. nāk no latīņu vārda fabula.
28. Labvēlība. nāk no latīņu vārda labvēlību.
29. Fortūna. nāk no latīņu vārda Fortūna.
30. Cilvēki. nāk no latīņu vārda gēni, kas nozīmē pilsētu.
31. Dīglis. nāk no latīņu vārda dīglis.
32. Naidīgs. nāk no latīņu vārda hostilis.
33. Impulss. nāk no latīņu vārda stimuls.
34. Jauns. nāk no latīņu vārda iuvĕnis.
35. jūlijā. nāk no latīņu vārda Jūlijs, Jūlija Cēzara vārds, un tika ieviests spāņu valodā ar tādu pašu nozīmi.
36. Juridisks. nāk no latīņu vārda legalis.
37. Lieliski. nāk no latīņu vārda lielisks.
38. Jūra. nāk no latīņu vārda jūra.
39. Briesmonis. nāk no latīņu vārda briesmonis, kas attiecas uz pārdabisku būtni.
40. Sērfot. nāk no latīņu vārda pārvietoties.
41. Paternāls. nāk no latīņu vārda paternalis.
42. Plakans. nāk no latīņu vārda lidmašīna.
43. Privilēģija. nāk no latīņu vārda privilēģija.
44. Ātri. nāk no latīņu vārda rapĭdus.
45. Drupas. nāk no latīņu vārda sagraut.
46. Kapenes. nāk no latīņu vārda kapenes.
47. Liecība. nāk no latīņu vārda liecību.
48. Nosaukums. nāk no latīņu vārda titlelus.
49. Nomods. nāk no latīņu vārda nomodā.
50. Vīruss. nāk no latīņu vārda vīruss, kas klasiskajā valodā nozīmēja indi.

Kultismu piemēri no grieķu valodas

Ja termini tika ieviesti spāņu valodā ar tādu pašu nozīmi, kāda tiem ir sengrieķu valodā, tiek norādīts tikai vārds, no kura tie nāk. Ja nozīme atšķiras, tiek norādīts, uz ko šis vārds attiecas klasiskajā valodā. Turklāt, ja nepieciešams, tiek norādīts, vai termini pirms ieviešanas spāņu valodā ir izgājuši cauri latīņu vai citai valodai, vai arī tie ir jauni vārdi, kas veidoti ar grieķu valodas elementiem.

1. Mangolds. Tas nāk no arābu valodas termina, kas cēlies no grieķu termina σικελή (sikelḗ).
2. Agonija. nāk no grieķu vārda ἀγωνία (agonija), kas nozīmē cīnīties.
3. Alfabēts. nāk no latīņu vārda alfabēts, kas cēlies no grieķu vārda ἀλφάβητος (alfabēti).
4. Ciete. nāk no grieķu vārda ἄμυλον (amilons), kas attiecas uz maizes veidu.
5. Alveja. nāk no latīņu vārda alveja, kas cēlies no grieķu vārda ἀλόη (alveja).
6. Analīze. nāk no grieķu vārda ἀνάλυσις (analīze).
7. Anēmija. nāk no grieķu vārda ἀναιμία (anaimía), kuras nozīme ir asiņu trūkums.
8. Antropoloģija. nāk no grieķu vārda ἀνθρωπολόγος (antropologi), kas attiecas uz runāšanu par cilvēku.
9. arahnofobija. Tas ir termins, ko veido divi grieķu elementi: ἀράχνη (árachnē), kas nozīmē zirnekli un -φοβία (-fobija), kas nozīmē bailes vai naidu.
10. Smarža. nāk no latīņu vārda smarža, kas cēlies no grieķu vārda ἄρωμα (smarža), kuras nozīme ir laba smarža.
11. Artērija. nāk no latīņu vārda artērija, kas cēlies no grieķu vārda ἀρτηρία (artērija).
12. osteoartrīts. nāk no grieķu vārda ἄρθρωσις (artroze), kas nozīmē artikulāciju.
13. Atom. nāk no latīņu vārda atŏmus, kas cēlies no grieķu vārda ἄτομον (atoms), kuras nozīme ir kaut kas tāds, ko nevar sadalīt.
14. Autonomija. nāk no grieķu vārda αὐτονομία (autonomija).
15. Bibliogrāfija. Tas ir termins, ko veido divi grieķu valodas elementi: βιβλιο- (biblio-), kas nozīmē grāmatu, un -γραφία (pareizrakstība), kas nozīmē rakstīšanu.
16. Joks. nāk no grieķu vārda βρῶμα (joks), kas attiecas uz smagiem elementiem.
17. Haoss. nāk no latīņu vārda čau, kas cēlies no grieķu vārda χάος (haoss), kuras nozīme ir nesakārtots bezdibenis.
18. Sirds. nāk no grieķu vārda καρδιακός (kardiakós).
19. Komēdija. nāk no latīņu vārda prece, kas cēlies no grieķu vārda κωμῳδία (kōmōidia).
20. Kubs. nāk no latīņu vārda kubiņos, kas cēlies no grieķu vārda κύβος (kybos), kuras nozīme ir dota spēlēt.
21. Dialekts. nāk no latīņu vārda dialekts, kas cēlies no grieķu vārda διάλεκτος (dialekti).
22. Diametrs. nāk no latīņu vārda diametrs, kas cēlies no grieķu vārda διάμετρος (diametri).
23. Didaktiskais. nāk no grieķu vārda διδακτικός (didaktikós).
24. Elipse. nāk no grieķu vārda ἔλλειψις (elleipsis).
25. Enigma. nāk no latīņu vārda mīkla, kas cēlies no grieķu vārda αἴνιγμα (ainigma), kuras nozīmi ir grūti saprast.
26. Gangrēna. nāk no latīņu vārda gangrēna, kas cēlies no grieķu vārda γάγγραινα (gangrains), kuras nozīme ir pūšana.
27. Liekulīgs. nāk no latīņu vārda liekulis, kas cēlies no grieķu vārda ὑποκριτής (hypokritḗs), kuras nozīme ir aktieris.
28. Homeopātija. Tas ir termins, ko veido divi grieķu valodas elementi: ὁμοιο- (homoio-), kas nozīmē līdzīgs, un -πάθεια (- Patija), kas nozīmē eksperimentu.
29. Ideja. nāk no latīņu vārda ideja, kas cēlies no grieķu vārda ἰδέα (ideja).
30. Labirints. nāk no latīņu vārda labirints, kas cēlies no grieķu vārda λαβύρινθος (labirintos).
31. Leksikons. nāk no grieķu vārda λεξικός (leksikas).
32. Logaritms. Tas ir termins, ko veido divi grieķu valodas elementi: λόγος (logotipi), kas nozīmē iemesls, un ἀριθμός (aritmoss), kas nozīmē skaitli.
33. Mikrofons. Tas ir termins, ko veido divu grieķu elementu savienība: μικρο- (mikro-), kas nozīmē mazu, un –φωνο (-tālrunis), kas nozīmē skaņu.
34. Mikroskops. Tas ir termins, ko veido elementi no grieķu valodas: μικρο- (mikro-), kas nozīmē mazu, un σκοπεῖν (skopein), kas nozīmē novērot.
35. Morfoloģija. Tas ir termins, ko veido divu grieķu elementu savienība: μορφο- (morfo-), kas nozīmē formu, un -λογία (- namiņš), kas nozīmē mācīties.
36. Pneimonija. nāk no latīņu vārda pneumoniae, kas cēlies no grieķu vārda πνευμονία (pneimonija).
37. Neiroze. Tas ir termins, ko veido divi grieķu valodas elementi: νεῦρον (neirons), kas nozīmē nervu, un -σις (-māsa), kas nozīmē darbību vai stāvokli.
38. Oftalmoloģija. Tas ir termins, ko veido divu grieķu elementu savienība: ὀφθαλμός (oftalmoss), kas nozīmē acs, un -λογία (- namiņš), kas nozīmē mācīties.
39. Oligarhija. nāk no grieķu vārda ὀλιγαρχία (oligarhija).
40. Prozodija. nāk no latīņu vārda prozodija, kas cēlies no grieķu vārda προσῳδία (prosōidy).
41. Psiholoģija. Tas ir termins, ko veido divu grieķu elementu savienība: ψυχο- (psihopāts-), kas nozīmē dvēsele, un -λογία (- namiņš), kas nozīmē mācīties.
42. Psoriāze. Tas ir termins, ko veido dažādi grieķu valodas elementi: ψώρα (psra), kas nozīmē kašķis; piedēklis -ία (-ía), kas nozīmē kvalitāti; un sufiksu -σις (-māsa), kas nozīmē darbību vai stāvokli.
43. Ritms. nāk no latīņu vārda ritms, kas cēlies no grieķu vārda ῥυθμός (ritms), kuras nozīme ir atkārtota kustība.
44. sinapse. nāk no grieķu vārda σύναψις (sinapse), kuras nozīme ir saite.
45. Sintakse. nāk no grieķu vārda σύνταξις (sintakse), kuras nozīme ir ar kārtību.
46. Simptoms. nāk no latīņu vārda simptoms, kas cēlies no grieķu vārda σύμπτωμα (simptoms).
47. Telepātija. Tas ir termins, ko veido divi grieķu elementi: τηλε- (TV-), kas nozīmē tālu, un -πάθεια (- Patija), kas nozīmē eksperimentu.
48. Termometrs. Tas ir termins, ko veido elementi no grieķu valodas: θερμο- (termo-), kas nozm karsts, un μέτρον (metrons), kas nozīmē mērs.
49. Traģēdija. nāk no latīņu vārda tragoedia, kas cēlies no grieķu vārda τραγῳδία (tragoīds).
50. Zooloģija. Tas ir termins, ko veido elementi no grieķu valodas: ζωο- (zooloģiskais dārzs-), kas nozīmē dzīvnieku, un -λογία (- namiņš), kas nozīmē mācīties.

Atsauces:

• Azofra Sjerra, M. UN. (2006). Apsvērumi par kultisma jēdzienu. Vēstnesis Romance Philology, 23, 229-240. Iegūts 2022. gada 21. aprīlī no plkst https://revistas.ucm.es/index.php/RFRM/article/view/RFRM0606110229A
• Benitess Klaross, R. (1959). Kultismu klasifikācija. Archivum: Filozofijas un burtu fakultātes žurnāls, 9, 216-227. Iegūts 2022. gada 21. aprīlī no plkst https://dialnet.unirioja.es/servlet/articulo? kods=910339
• Ēd, C. (2016). Kultismi 19. gadsimta spāņu valodā. FILOLOĢIJA, XXVI(1), 29-41.
• Kultisms. (s.f.). In Tiešsaistes spāņu etimoloģiskā vārdnīca. Iegūts 2022. gada 20. aprīlī no plkst http://etimologias.dechile.net/?cultismo
• Garsija Valle, A. (1992). Atkal par jēdzieniem “latīnisms”, “kultisms” un “puskultisms”, ņemot vērā jaunos datus. Filoloģijas studiju gadagrāmata, 15, 89-96. Iegūts 2022. gada 21. aprīlī no plkst https://dialnet.unirioja.es/servlet/articulo? kods=58748

Izmantotās vārdnīcas:

• Spānijas Karaliskās akadēmijas vārdnīca
• Tiešsaistes spāņu etimoloģiskā vārdnīca
• Perseus grieķu-angļu vārdnīca
• Perseus latīņu-angļu vārdnīca
• Pabons S. de Urbina, Hosē M. (2013). Klasiskā grieķu-spāņu rokasgrāmata. Divvalodu vārdnīca: ar gramatisko pielikumu. Vox.
• Vox. (2006). Ilustrēta latīņu vārdnīca. Latīņu-spāņu / spāņu-latīņu. Vox/Spes.

Tas var jums kalpot: