Vēstures lietderība

Tas ir identificēt un zināt cilvēces uzkrāto pieredzi dažādos tās dzīves periodos; Turklāt tās misija ir izpētīt veidus, kā uzlabot cilvēku sabiedrības darbību.

Lai to izdarītu, tā izmanto metodoloģijas (zinātniskās metodes) procedūru, kas novedīs pie iegūšanas zināšanas, izmantojot dokumenta izpētes soļus vai paņēmienus vai laukos.
Vēsture, tāpat kā visas zinātnes, paļaujas uz citām zinātnēm, lai arī tai ir savi mērķi; ziņojumi, ko tā apkopo no viņiem, ir vērtīgi, lai to labāk attīstītu. Starp izcilākajām zinātnēm šajā jomā ir:
- Ģeogrāfija: Pētiet fizisko, bioloģisko un sociālo notikumu un parādību cēloņus, attiecības un izplatību uz zemes. Tāpēc tas ir ārkārtīgi svarīgi vēsturisko notikumu telpiskajai un laika lokalizācijai.
- antropoloģija: Pētiet fosilijas, lai izskaidrotu lietas par cilvēci. Tāpēc tas kļūst būtisks cilvēku rases laika un telpas noteikšanai pagātnē.
- Arheoloģija: Izpētiet vecāko civilizāciju paliekas. Tāpēc tas darbojas kā būtisks instruments, lai meklētu tiešus un netiešus AVS avotus seno sabiedrību faktu, telpu un vietu noteikšana attiecībā pret tiem stāsts.

- socioloģija: Izpētiet dažādas formas vai sociālās institūcijas, kas pastāvējušas cilvēces attīstības laikā. Tāpēc tā galvenā funkcija ir palīdzēt labāk izprast attiecības starp dažādiem sabiedrības vēsturiskajiem posmiem un to attīstību noteiktā laikā un telpā.
- Ekonomika: Tas sniedz informāciju par preču un pakalpojumu ražošanu, izplatīšanu un patēriņu, kas ļauj analizēt sabiedrības attīstību.
- Psiholoģija: Tās funkcija ļauj iegūt secinājumus par cilvēku uzvedību sabiedrībā un to, kā tā ietekmēja tās sociālo, politisko, ekonomisko, reliģisko vai kultūras attīstību.
Jāatzīmē, ka vēsturniekam ir dažādi vēstures interpretācijas veidi vai formas, starp ievērojamākajām ir: vēsturiskums, ideālisms un vēsturiskais materiālisms.
Iekš vēsturiskums, vēsturnieks ar intelektuālas tieksmes palīdzību interpretē vēsturiskos faktus vai apstākļus, kas pieder konkrētai civilizācijai vai sabiedrībai.
Gadījumā, ja ideālisms, vēsturnieks interpretē ar savām idejām, uzskatiem, pieņēmumiem utt. (Tajā netiek ņemta vērā zinātniskā metode), fakti vai vēsturiskie apstākļi, kas pieder konkrētai sabiedrībai vai civilizācijai.
Atrodoties vēsturiskais materiālisms, vēsturnieks interpretē vēsturi, pamatojoties uz ražošanas veidiem, ražošanas spēkiem un ražošanas attiecības, kas dominē sabiedrības vai civilizācijas analizētajā laikmetā vai periodā noteikts.