Jēdziens definīcijā ABC

Protests ir tā neapmierinātības vai neapmierinātības izlase, ko indivīds paudīs attiecībā uz kaut ko vai kādu. Parasti šī neapmierinātība ir saistīta ar kādu lēmumu vai rīcību, kas viņu cieši skar, neatkarīgi no tā, vai tas ir viņa ekonomisko, profesionālo vai personīgo interešu dēļ. “Pēc tam, kad menedžeris paziņoja par algu iesaldēšanu uz vienu gadu, es lūdzu uzstāties, lai paustu skaļu protestu pret šo patvaļīgo pasākumu.”

Kad viņi pret mums slikti izturas veikalā vai arī mēs saņemam sliktu apkalpošanu no uzņēmuma, kuru algojam, tā ir attieksme atkārtojot, ka mēs izjūtam vēlmi izteikt šo neapmierinātību vai domstarpības, izmantojot protestu, kas tiks adresēts personai, kas atbild par aprūpi uz klients.

Lielākajai daļai pakalpojumu uzņēmumu ir zvanu centrs, lai saņemtu šāda veida protestus, galvenokārt izmantojot tālrunis, un viņiem pat ir grāmata, kurā klients, kurš jutās slikti apkalpots, var pierakstīt savu slikto pieredze.

To īstenošanas misija resursiem piedāvāt labākas kvalitātes pakalpojumus.

Akts, vārds vai dokuments, caur kuru tiek izteikta pretenzija

Arī uz dokumentu, aktu vai vārdu, ar kuru tiek paustas attiecīgās domstarpības vai neapmierinātība to nosaka protesta termiņš.

Šī protesta izjūta kā kādas dienas ielās notikušās sanāksmes grupas viedokļa publiska demonstrēšana vai simboliska vieta, tas izrādās viens no populārākajiem vārda protests lietojumiem šajās dienās, kā arī tas kļuva par visizplatītākā modalitāte, kuru cilvēki izmanto, kad jāpaziņo par lēmumu vai projektu vai arī jāprasa daži pa labi.

Grupas, kas protestē, pieprasot tiesības vai pieprasot situācijas

Šāda veida protestus rada zināms konkrēts diskomforts, savukārt masu mediji bieži atspoguļo dažādu grupu protestus, kuri uzskata, ka daži no viņiem ir cietuši iemesls.
Protestam vienmēr ir attaisnojošs raksturs, un tas pauž vēlmi uzlabot dažu sociālo nozaru kontekstus vai situācijas, īpaši visneaizsargātākās.

Vienmēr protesta misija būs parādīt, ka svarīga valsts daļa iestājas pret kādu politika, personība vai likumu nesen pieņemts.

Jo vairāk cilvēku izsauks protestu, jo lielāka iespēja, ka tas spēs sagrozīt noteikto Kārtību lietas, jo, jo vairāk cilvēku atbalsta kādu jautājumu, jo lielākas iespējas to sasniegt.

Diemžēl atkārtotas protestu sekas bieži vien ir vardarbība, tā kā daudzās mobilizācijās iekšējās nesaskaņas parasti tiek izlaistas vienā grupā vai, ja tas neizdodas, Tā kā tā ir publiska sapulce, var gadīties, ka ir kāds iefiltrētājs, kas motivē situāciju vardarbība.

Tāpat vardarbību var izraisīt policijas iestādes, kuru uzdevums ir nodrošināt drošība no ielām un parūpējies, lai protesti kārtības un harmonijas ziņā neizietu no rokas.

Kad mobilizētie praktizē vardarbību, parasti notiek tā, ka policija arestē uz priekšu un tādējādi starp abām pusēm rodas cīņa, kas parasti attīstās vēl vairāk vardarbības, jo policija to apturēšanai izmanto noteiktus elementus, piemēram, gumijas lodes, asaru gāzi kas no otras puses parasti atbild ar spēcīgiem elementiem, kas viņiem ir pa rokai, ar nūjām, akmeņiem, un, protams, līdzsvars ir nopietni ievainots abas puses.

Tajos gadījumos, kad policija rīkojas vardarbīgi, lai likvidētu protestu, kurā neveidojās jebkāda veida vardarbība, tas tiks apspriests policijas represiju nosacījumiem, un, protams, policijas iestādēm, kuras ir cietušas no šīs darbības, par to jāatbild taisnīgumam uzbrukums.

Argentīnas laikraksts

No otras puses, Protests prata būt atzīts laikraksta raidītājs nodomāju anarhists Argentīnā 19. gadsimta beigās, arī sevi apliecinot par vissvarīgāko žurnālistu balsi, kāda tajā laikā bija Latīņamerikas anarhismam.
To dibināja darbinieku grupa, kas pieder dažādām arodbiedrībām, un pirmajos piecos dzīves gados to vadīja Katalonijas strādnieks un mēbeļu izgatavotājs Gregorio Inglāns Lafarga. Starp izcilākajām spalvām ir šādas: Mariano Cortés, Pietro Gori, Alberto Ghiraldo, Florencio Sanchez, José de Maturana, starp citiem.

Jautājumi protestā