Jēdziens definīcijā ABC

Vārds ierakstu atskaņotājs tiek izmantots, lai apzīmētu vienu no agrīnākajām formātām reprodukcija no mūzika. Kā norādīts tā nosaukumā, atskaņotāju raksturo mūzikas reproducēšana, kas tehnoloģiski ir iespiesta uz melna pastas diska un kas rotē, ļaujot atskaņotājam lasītājs gada aparāti atšifrēt informāciju un reproducēt to mūzikas skaņu veidā. Ierakstu atskaņotājs ir diezgan līdzīgs fonogrāfam, kas ir agrākais un vecākais mūzikas reproducēšanas veids kopš struktūra, no kuras tie darbojas, ir vienāda, mainot tikai telpu, kurā informāciju. Ierakstu atskaņotāji 20. gadsimta otrajā pusē bija ļoti populāri, līdz 1990. gados tos nomainīja kasetes.

Ierakstu atskaņotājs ir salīdzinoši maza ierīce, pēc izmēra līdzīga tai, kāda mūsdienās ir dažiem digitālajiem mūzikas atskaņotājiem. Gadā to uzskata par mazu salīdzinājums ar citām ierīcēm, kas izpildīja to pašu funkciju (piemēram, ar fonogrāfu, kuram bija svarīgs skaļrunis, vai ar pašreizējie mājas kinozāles), bet ir lieli, salīdzinot ar Walkman, CD atskaņotājiem vai pašreizējiem iPod.

Plašu atskaņotāja pamatā ir lasīšana informācija, kas ir iespiesta uz melna pastas diska un tiek reproducēta mūzikas veidā. Katrā no šiem diskiem varētu būt interesants skaits dziesmu, lai gan tas ir ļoti maz, salīdzinot ar pašreizējām reproducēšanas ierīcēm. Šie diski vienmēr tika novietoti vienā un tajā pašā pusē uz atskaņotāja virsmas, un pēc tam uz tiem bija jāpieliek atskaņotājs (ar lielu piesardzību, lai tos nesaskrāpētu). Ierīce dekodēja lasīto un pārveidoja to mūzikā. Plašu atskaņotājiem parasti ir bijis stils no dizains drīzāk kvadrāts, ar tādām krāsām kā brūns, pelēks un sudrabs, kas arī iezīmē laikus, kad tie bija īpaši populāri.