Augu valstības definīcija

Ar augu valstību mēs saprotam visu augu daudzveidību, kas pastāv uz planētas, kas ir arī pazīstama kā karaļvalsts plantae.

Tiek lēsts, ka ir vairāk nekā 300 000 aprakstīto augu sugu, un ziņkārīgi puse ir sastopama tropu ekosistēmas, jo klimatiskie apstākļi un saules ietekme veicina šo apstākli.

Neskatoties uz lielisko daudzveidība, lielākajai daļai augu ir dažas līdzīgas īpašības: pārsvarā tie ir zaļi, tie darbojas fotosintēze un viņi gandrīz pilnībā dzīvo uz zemes.

Attiecībā uz to struktūru augiem ir trīs dažādas daļas: saknes, kāti un lapas. Saknes veido pazemes daļu un stabilizē tās augsnē, to galvenā funkcija ir absorbēt Ūdens un zemes minerāli. Stublājs ir būtiska auga sastāvdaļa, un tā audi uzglabā arī ūdeni un pārtiku (ir zālaugu un koksnes stublāji). Attiecībā uz lapām notiek fotosintēze (saules, ūdens un oglekļa dioksīda asimilācijas process, kas tiek pārveidots par to lapām). barības vielas galvenais).

Klasifikācija augu un taksonomija

Zinātnieku aprindas ir izveidojušas klasifikācijas sistēmu, lai izprastu un katalogētu visas planētas augu daudzveidības.

Tādējādi augu valstība tiek sadalīta grupās, kuras pakāpeniski tiek samazinātas atkarībā no katras grupas augu līdzības.

Karalistes pirmais līmenis vai sadalījums ir patvērums (kopā desmit), un katrs no tiem ir sadalīts savā līmenī laiks klasēs, kas arī tiek sadalīts pasūtījumos, tad kārtība atkal tiek sadalīta ģimenēs un katrs ģimene žanros. Visbeidzot dzimums tas ir sadalīts sugās.

Šī klasifikācijas sistēma ir kā visu augu ģenealoģiskais koks un kā strukturējošs modelis ļauj zināt augu valsts individuālos un vispārīgos aspektus. Lai biologi un botāniķi varētu dalīties zināšanās, ir svarīgi, lai klasifikācijas kritēriji kas tiek ražoti, izmantojot taksonomiju, palīgzinātni, kas pasūta un regulē visu, kas pastāv dabā un citādi karaļvalstis. Interesanti, ka taksonomija ir viena no nedaudzajām disciplīnām, kurā turpina lietot latīņu valodu.

Taksonomiju kā izskaidrojošu sistēmu mūsdienu versijā izveidoja zviedru dabaszinātnieks Karls fon Linnē 18. gadsimtā, kurš pilnībā atjaunoja jēdzienus, kas kalpoja par dabas sakārtošanu, kas nāca no gadsimta Aristoteļa teorijām IV a. C.