Ziemas saulgriežu definīcija

Saulgrieži tas ir notikumu astronomiska rakstura, un tas apzīmē sezonālās izmaiņas, kas iezīmē ierašanos ziema un no vasara. Tas ir īpaši raksturīgs, jo vai nu vasarai, vai ziemai atbilstoša būs ievērojama atšķirība attiecīgi starp dienu un nakti.

Tātad gada laikā ir divi saulgrieži, ziemai atbilstošais notiek laikā no 21. līdz 22. decembrim un iezīmē ziemas sākumu ziemeļu puslodē un vasaru dienvidu puslodē, savukārt vasaras saulgrieži sākas 21. vai 22. jūnijā un sūta vasaras sākumu ziemeļu puslodē un ziemu dienvidu puslodē.

Tā rezultātā ziemas saulgrieži izrādās lgada garākā nakts un īsākā diena un pretī vasaras saulgriežus raksturo tas, ka mums atnes gada garāko dienu un īsāko nakti.
Tas notiek tāpēc, ka planēta Zeme griežas ap sauli un savu asstikmēr šai asij ir jāiedomājas, kura līnija taisni kas iet no ziemeļpola uz dienvidpolu un nav perpendikulārs, bet tā leņķis ir 23,5 grādi ka no marta līdz septembrim tas sliecas pret sauli, kas iezīmē dažādo gadalaiki.

Jāatzīmē, ka kopš seniem laikiem civilizācija Cilvēks ir bijis informēts par šiem notikumiem, kurus sauc par saulgriežiem, pat izraisījis rituālu attīstību un īpašus svētkus viņu vārdos.

Konkrētajā Eiropas gadījumā ir daudzas valstis, kas svin ziemas saulgriežus, jo tie iezīmē saules atdzimšanu, jo no šīs dienas dienas kļūs arvien ilgākas. Viena no izplatītākajām praksēm bija baļķa dedzināšana, pelni tika glabāti, un šādā veidā bija paredzēts novērst klātesošos ļaunos garus. Tas arī tiek izmantots prakse lai lauki ražotu vairāk kultūraugu.

Un daļā rietumu ziemas saulgriežus svin arī uz zemes, tomēr cits aktivitāte kas sastāv no nomodā garās nakts, ko piedāvā šie saulgrieži, lai aizkavētu ļaunos garus.